Ja bērnu vecākus izvēlēties nometni, kurā sūtīt savas atvases, nemudinās solījums, kas sastopams vienā no mājaslapām, ka nometnes dalībniekiem būs tik daudz papildus saldējuma, cik daudz reižu ir piedalījušies nometnēs, tad noteikti galvenie nometnes atlases kritēriji būs atrašanās vieta, norises laiks un nometnes izmaksas, kas būtiski atšķiras starp privātajām un pašvaldību atbalstītājām nometnēm.
Šobrīd visvairāk nometņu ir reģistrēts Rīgā, kur tās ir 235, tad seko Kandavas novads – 48, Jūrmalas reģions – 43 un Daugavpils novads ar 40 nometnēm bērniem un jauniešiem.
Kandavas novadā notiekošo divdesmit piecu nometņu vadītāja ir Lolita Osipova. Viņa organizē Mirandas nometnes, kas ir vienas no lielākajām Latvijā, un noris kādā konkrētā tematikā, piemēram, Harija Potera, Smurfu, Simpsonu un Šreka faniem. Viņa min, ka sagatavošanās nometnēm notiek cauru gadu: “Darbs, lai gatavotos nometnēm, sākas tad, kad vienas nometnes beidzas vasaras beigās, un var jau sākt gatavoties nākamās vasaras nometnēm. Darba ir daudz, jāsagatavo gan programma, gan jāiepērk nepieciešamie rekvizīti, līgumi un jāsagatavo darbinieki. Darbiņu ir ļoti daudz.”
Kas jāņem vērā
Osipova kā galvenos ieteikumus, kas vecākiem jāņem vērā pirms bērna pieteikšanas vasaras nometnei, pirmkārt, nosau rūpīgu iepazīšanos ar iekšējās kārtības noteikumiem. Vēl pirms nometnes kopā ar bērnu arī ir jāizrunā šie noteikumi, it īpaši, ja bērns ikdienā vai skolas solā ir vairāk vai mazāk palaidnīgs. Ir svarīgi saprast, ka nometnes laikā būs noteikumi, kas jāievēro.
Vēl, protams, ir svarīgi nometni izvēlēties kopā ar bērniem. “Mums ir bijuši gadījumi, īpaši, ja runājam par valodu nometnēm, kad bērni tiek atsūtīti uz nometni kā uz soda vietu par to, ka ir slikti mācījušies. Tad vecākiem ir brīnums, ka bērns, protams, ir nometnē mācījies, bet tomēr ir priecīgs, jo viņam nometne ir patikusi. Tad ir jautājums, kāda ir vecāku motivācija, sūtot bērnu uz nometni. Svarīgi ir izvēlēties nometni kopīgi,” bilst Osipova.
Ne mazāk būtiski ir arī pievērst uzmanību, kāda ir plānotā vecumu starpība nometņu dalībniekiem, jo atšķiras pirmklasnieku un vidusskolēnu intereses. Tāpat arī dažādi organizatoriskie jautājumi un informācija par ēdināšanu, ja ir īpašas prasības, ir jānoskaidro savlaicīgi.
Tehnoloģijas nometnēs traucē
Mirandas nometnes tiek organizētas jau 14 gadus. Osipova par pārmaiņām no pirmās nometnes līdz šobrīd organizētajām stāsta: “Uz pirmajām nometnēm dažiem bērniem bija līdzi mobilie telefoni, tā bija tāda kā ekstra, un par to īpaši nevajadzēja uztraukties. Tagad tas ir kļuvis par apgrūtinājumu ikvienai nometnei. Agrāk, kad vecākiem teicām, ka telefoni pa dienu jānodod audzinātājam, tas radīja neizpratni. Tagad paši vecāki atbalsta, ka nometnes laikā mobilie telefoni ir traucējošik, un viņi priecājas, ka bērni nodarbojas ar kaut ko citu, nevis sēž telefonos. Tādā veidā var just, kā attīstās tehnoloģijas un laiks iet uz priekšu,.”
Visi līdzekļi, kas nepieciešami, lai segtu Mirandas nometņu izdevumus, tiek finansēti no vecāku maksājumiem, vidējā nometnes cena par sešām dienām ir 260 eiro.
Finansē pašvaldības
Valsts izglītības satura centra vecākā referente nometņu un audzināšanas darbā Inta Kraskeviča stāsta arī par pašvaldības finansētām bērnu nometnēm, kurās dalības maksa ir ievērojami mazāka, jo vecākiem jāapmaksā lielākoties tikai ēdināšanas izdevumi. Kraskeviča skaidro, ka process, lai piedalītos šajos projektos par pašvaldības finansējumu, nav sarežģīts: “Daudzās pašvaldībās tiek organizēti iekšējie konkursi. Ir pašvaldības, kas atbalsta un līdzfinansē nometnes, viņi organizē konkursus, nometņu vadītāji tajos piedalās, un tiek saņemts šo projektu līdzfinansējums. Pašvaldības pārsvarā atbalsta nometņu organizēšanu.”
Jauniešu lietu speciāliste un divu Madonas novadā notiekošu nometņu vadītāja Iluta Kārkliņa izmantojusi iespēju pieteikties Madonas novada pašvaldības bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursā. Projekta kopējais finansējums bija 15 000 eiro, no tiem nometnei “Prieks kopā būt” tika piešķirti 2 000 eiro, kas vecākiem samazina izdevumus, un par sešu dienu nometni jāmaksā vien 20 eiro.
Kārkliņas vadītajā nometnē var piedalīties 23 bērni un jaunieši. Viņa stāsta: “Mazajās nometnēs ir mazāks dalībnieku skaits, līdz ar to arī vieglāk kontrolēt notiekošo, kā arī 10 bērniem nepieciešama viena atbildīgā persona, tas samazina nepieciešamo nometnes vadītāju skaitu. Uzskatu, ka vasaras nometnes ir svarīgas, jo tā ir iespēja neformāli mācīt bērnus un jauniešus. Radīt veidu lietderīgi pavadīt laiku vasarā, pilnveidot sevi.”
Daugavpils novadā tiek organizētas 40 nometnes. Jaunatnes nodaļa šogad uzņēmusies 18 nometņu organizēšanu. Jaunatnes nodaļas vadītāja Gunita Vanaga stāsta, ka "tās nometnes, kuras rīko jaunatnes nodaļa, šogad ir lielākam bērnu skaitam un šo nometņu programmu apmaksā Daugavpils novada dome. Sanāk, ka vecāki tikai maksā par ēdināšanu un kancelejas precēm. Algas un izdevumi par medicīnu jau ietilpst un to apmaksā pašvaldība. Tāpēc tās summas nav tik lielas kā privātajām nometnēm, kuras organizē dažādas biedrības.”
Arī Daugavpilī biedrībām ir iespēja iesniegt projektus un lūgt finansējumu sabiedriskajam atbalsta fondam, kas tiek izskatīts divas reizes gadā, stāsta Vanaga.
Jūrmalas reģionā šobrīd ir reģistrētas 43 nometnes. Jūrmalas pilsētas izglītības nodaļā informē, ka pašvaldība atbalsta nometņu organizēšanu visām izglītības iestādēm, kas ir izteikušas tādu vēlmi, nauda nometņu organizēšanai vasaras periodā tiek piešķirta, ja līdzekļi ir bijuši paredzēti jau plānojot izglītības iestādes budžetu.
Biedrības un nodibinājumi, kas vēlas organizēt nometnes, tiek atbalstīti ar pašvaldības konkursiem vai iedzīvotāju iniciatīvu projektiem.
Nometņu uzraudzīšana
Visām nometnēm ir jābūt reģistrētām mājaslapā nometnes.gov.lv, kur vecāki var aplūkot Latvijā piedāvāto nometņu klāstu.
Šobrīd vēl ir iespējams piereģistrēt izveidoto nometni. Kraskeviča stāsta: “Vēl joprojām notiek nometņu reģistrācija, tikai jūnija sākumā būs zināms tas īstais cipars. Katru gadu ir apmēram tūkstotis, kas vispār tiek piereģistrēts. Bet tas nenozīmē, ka pilnīgi visas nometnes arī notiek, var būt tā, ka, piemēram, bērni nepiesakās un tad tā nometne nenotiek. Ir reizes, kad vecāki zvana un sūdzas, ka nevar atrast nometni mūsu izveidotajā reģistrā, tad es viņiem atbildu, ka tā ir nelegāla un tādā savu bērnu sūtīt nevajag.”
Kraskeviča stāsta, ka visas nometnes uzrauga iestādes, kas ir saistītas ar drošību, tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un valsts bērnu tiesību inspekcija.
PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāka eksperte Svetlana Aļminoviča – Miļjanoviča min, ka, veicot pārbaudes bērnu un jauniešu nometnēs, īpaša uzmanība tiek pievērsta telpu higiēnai, iekārtu un aprīkojuma higiēnai, pārtikas produktu apsekojamībai, ķā arī tam, vai šie produkti tiek iepirkti no attiecīgi reģistrētiem uzņēmumiem.
Kā lielāko risku, ja netiek ievērotas šīs prasības, Aļminoviča – Miļjanoviča min saindēšanos ar pārtiku, kas var kaitēt bērnu veselībai.
"Pēdējos gados tādi ļoti smagi un būtiski pārkāpumi, kas varētu kaitēt bērnu veselībai vai dzīvībai, netika konstatēti. Atsevišķi pārkāpumi, protams, tika konstatēti. Visbiežāk tie bija saistīti ar iekārtu un aprīkojuma higiēnu, telpu higiēnu un, protams, arī atsevišķos gadījumos pārkāpumi bija produktu un gatavo ēdienu izsekojamībā, darbinieku personīgās higiēnā un arī paškontroles procedūrās,” pastāstīja PVD eksperte.