Personām, kuras pretendē uz amatu bāriņtiesā, turpmāk būs jābūt vismaz 30 gadus vecām un jāatbilst augstākām izglītības, pieredzes un valsts valodas zināšanu prasībām. To paredz grozījumi Bāriņtiesu likumā, ko otrdien, 12.maijā, otrajā lasījumā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Piedāvātie likuma grozījumi paredz arī virkni citu izmaiņu bāriņtiesu darba pilnveidošanai.
Komisijā apstiprinātās izmaiņas paredz palielināt minimālo vecumu bāriņtiesas amatpersonām – par bāriņtiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un bāriņtiesas locekli varēs ievēlēt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu līdzšinējo 25 gadu vietā. Paaugstinātas arī izglītības un darba pieredzes prasības - darbam bāriņtiesā būs nepieciešama otrā līmeņa augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība noteiktā nozarē, kā arī ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs attiecīgajā jomā. Tāpat bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Likuma pantu par prasībām pretendentiem plānots papildināt arī ar prasību par nevainojamu reputāciju.
Saskaņā ar piedāvāto jauno regulējumu pirmo reizi ievēlētām bāriņtiesas amatpersonām attiecīga mācību programma būs jāapgūst sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas. Patlaban tam atvēlēts viens gads.
Vairāki otrajā lasījumā atbalstītie priekšlikumi vērsti uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurspīdīgumu. Piedāvātās likuma izmaiņas nosaka, ka bāriņtiesu sēdes jāfiksē protokolā un sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu. Savukārt bāriņtiesas darbības pārskats būs publiski pieejams Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapā.
Bāriņtiesai likumā plānots paredzēt tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos.
Likumā paredzēts noteikt, ka bāriņtiesas amatpersonas, pildot savus pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Savukārt pašvaldībām likumā noteikts pienākums nodrošināt bāriņtiesu darbiniekiem supervīzijas.
Atsevišķi priekšlikumi vērsti uz to, lai pēc iespējas realizētu bērna tiesības uzaugt ģimenē. Ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, bāriņtiesai būs jāveic riska novērtēšana, jāinformē par sekām un jāuzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks noteiktajā termiņā kavējas tos novērst, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes, paredz piedāvātā Bāriņtiesu likuma redakcija.
Pirms pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, bāriņtiesai būs primāri jāvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē. Par šķiršanu no ģimenes varēs lemt tikai tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai. Likumu plānots papildināt arī par pantu, kas detalizēti nosaka, kā izpildāms lēmums, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes.
Arī laikrakstā Diena jau kādu laiku rakstīts par problēmām ar bāriņtiesām. Tā, piemēram, Ādažu novada bāriņtiesas vadītājs minējis, ka "bāriņtiesām nebūtu vajadzīga uzraudzība, bet gan metodiskā palīdzība - kuru labāko ārvalstu praksi varētu pārņemt, kādi jauni pētījumi ir, publikācijas. Drīzāk šādi metodiski vadīt, lai jaunie nesen ievēlētie bāriņtiesu locekļi, kuri sistēmā vēl nav apbružājušies, spētu saprast, ka ne vienmēr tikai formāli jāpilda likums - lika [izņemt bērnus no ģimenes] - izņemam un tikai pēc tam skatāmies."
Par bāriņtiesu nepilnībām Diena atspoguļoja divās rakstu sērijās – par ārzemju adopciju un "visvarenajām bāriņtiesām".