Grozījumi likumā, ko plānots apstiprināt vēl līdz Jāņiem, paredzēs stingrākas prasības attiecībā uz šo transportlīdzekļu lietošanu un novietošanu, kā arī noteiks bargākus sodus par pārkāpumiem.
Mediju pasākumā piedalījās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
“Ja pērn gada pirmajos piecos mēnešos satiksmes negadījumos, kur iesaistīts elektroskrejritenis, cieta 64 cilvēki, tad šogad skaitlis pārsniedz 90. Vasaras sezona ir sākusies un likumsakarīgi, ka elektroskrejriteņi arvien vairāk piepildīs pilsētu ielas, radot bīstamas situācijas gan sev, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem, gan arī gājējiem. Pateicos Satiksmes ministrijas kolēģiem un atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem par aktīvo līdzdalību šo grozījumu izstrādē,” norādīja Jānis Vitenbergs.
Uzsverot situācijas nopietnību, kas saistīts ar elektroskrejriteņiem, ar vēstuli Satiksmes ministrijā vērsās arī BKUS. “Elektroskrejriteņi ir cēlonis smagām un pat neatgriezeniskām sekām fiziskajai veselībai, par kurām Bērnu slimnīcā jau ilgstoši cēlām trauksmi. Esam priecīgi, ka tikām sadzirdēti un top ne vien likuma izmaiņas, kas kontrolēs elektroskrejriteņu drošu izmantošanu, bet drīzumā klajā nāks arī CSDD kampaņa, kurā tiks aktualizēts, cik svarīga bērniem ir pieaugušo priekšzīme, gan velkot ķiveri, gan citādi ievērojot ceļa un vispārējās drošības noteikumus. Pārgalvība ceļu satiksmē nav vēlama nekādā formā,” mediju pasākumā norādīja slimnīcas virsārste Renāte Snipe.
Detalizētāk iepazīstinot ar jaunāko statistiku, CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks izcēla īpašu tendenci – negadījumi ar elektroskrejriteni īpaši bieži notiek, kad tā vadītājs ir alkohola reibumā.
“Tāpat arī jāakcentē, ka negadījumu skaits starp elektroskrejriteņa vadītājiem strauji aug gadu no gada, un jau šobrīd tas apsteidz negadījumu skaitu starp velosipēdistiem. Īpaši jāpievērš uzmanība, ka šo pārvietošanās līdzekli izmanto vēlās vakara un nakts stundās alkohola reibumā, līdz ar to priekšlikums palielināt sodu par braukšanu reibumā viennozīmīgi ir atbalstāms. Tāpat arī elektroskrejriteņa obligāta reģistrēšana palīdzēs pilsētu pašvaldībām īstenot nepieciešamos kontroles pasākumus satiksmes drošības uzlabošanai.”
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā noteiks to, ka satiksmē drīkstēs piedalīties tikai reģistrēti elektroskrejriteņi ar īpaši izsniegtu pielīmējamu numurzīmi. Tāpat tiks palielināti sodi par to, ja elektroskrejriteņa vadītājs pārkāps noteikumus, pārvadājot pasažierus vai kravu. Lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, vadītājam būs obligāti jāuzrāda velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, norma attieksies arī uz pilngadīgām personām.
Grozījumi arī paredz, ka pašvaldības būs tiesīgas noteikt koplietošanas transporta stāvēšanas aizlieguma zonas, kā arī šo braucamlīdzekļu dalību satiksmē uzraudzīs ne tikai valsts, bet arī pašvaldības policija. Tiks palielināti sodi arī par viedierīču lietošanu, luksofora signāla neievērošanu, distances neievērošanu, elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā. Paralēli tiek aktīvi strādāts pie izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos, lai jau drīzumā stātos spēkā norma, kas paredz, ka pilnīgi visiem elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāvalkā aizsargķiveres.