Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52 %) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33 %) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37 % iegādājās viltotu produktu un 21 % izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60 % Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50 % 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46 % jauniešu.
Viltojumu iegādes un digitālā pirātisma galvenie faktori joprojām ir cena un pieejamība, taču arvien lielāka nozīme ir arī vienaudžu un sabiedrības ietekmei. Savukārt kiberdraudi, kiberkrāpšana un ietekme uz vidi ir vieni no galvenajiem preventīvajiem faktoriem.
Atspoguļojot situāciju pēc pandēmijas, jaunā aptauja apstiprināja, ka 37 % jauniešu apzināti iegādājās vienu vai vairākus viltotus produktus, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem rezultātiem (14 % 2019. gadā). Šis rādītājs ir ļoti atšķirīgs katrā valstī, proti, augstākais rādītājs ir Grieķijā (62 %), bet viszemākais — Čehijā (24 %).
Viltotās preces, ko jaunieši visbiežāk pērk apzināti, ir apģērbs un aksesuāri (17 %), kam seko apavi (14 %), elektroniskās ierīces (13 %) un higiēnas, kosmētikas, personīgās aprūpes preces un smaržas (12 %).
Taču jaunieši, kas ir iegādājušies viltojumus, tiek arī maldināti: to respondentu īpatsvars, kas viltotas preces ir iegādājušies neapzināti, joprojām ir 37 %, un respondenti atzina, ka viņiem ir grūti atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem. 48 % nav pirkuši šādus produktus vai nav pārliecināti, ir vai nav pirkuši.
Attiecībā uz digitālo saturu jaunākās paaudzes vidū aizvien vairāk izplatīta kļūst piekļuve no legāliem avotiem. 60 % respondentu norādīja, ka pagājušajā gadā tie nav izmantojuši, atskaņojuši, lejupielādējuši vai straumējuši saturu no nelegāliem avotiem salīdzinājumā ar 51 % 2019. gadā un 40 % 2016. gadā, tādējādi apstiprinot minēto tendenci.
Tomēr apzināta pirātisma līmenis joprojām ir stabils, proti, 21 % jauno patērētāju (viens no pieciem) atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir apzināti piekļuvuši pirātiskam saturam. Ievērojama daļa jauniešu tika maldināti saistībā ar piekļuvi pirātiskam saturam. 12 % ir piekļuvuši pirātiskam saturam nejauši, un 7 % nezina, vai tie ir vai nav piekļuvuši pirātiskam saturam. Galvenais pirātiskā satura veids bija filmas (61 %) un TV seriāli (52 %), kam sekoja mūzika (36 %), kurai piekļuva, izmantojot galvenokārt specializētas tīmekļa vietnes, lietotnes un sociālo mediju kanālus.
“Laikā, kad e-komercija un digitālais patēriņš ir ievērojami pieaudzis, satraucoša tendence ir apzinātas un neapzinātas viltotu preču iegādes pieaugums. Pirātisms nemazinās, pat ja jaunie patērētāji arvien vairāk dod priekšroku saturam no legāliem avotiem. Šī jaunā analīze ir vērtīgs rīks, kas palīdz ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem, kā arī pedagogiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām veidot izpratnes veicināšanas iniciatīvas, lai atbalstītu jauno iedzīvotāju un patērētāju apzinātu izvēli”, norāda EUIPO izpilddirektors Kristiāns Aršambo (Christian Archambeau).
Lai gan cena un pieejamība joprojām ir galvenie iemesli viltotu produktu iegādei un apzinātai piekļuvei pirātiskam saturam, ievērojami palielinās sabiedrības ietekme, piemēram, ģimenes, draugu vai paziņu rīcība.
Citi faktori ir intereses trūkums par to, vai produkts ir viltots (vai satura avots ir nelegāls), neuztverot atšķirību starp oriģināliem un viltotiem produktiem, un tas, cik viegli ir tiešsaistē atrast vai pasūtīt viltotus produktus. Viens no desmit respondentiem minēja influenceru vai slavenu cilvēku ieteikumus.
Gan attiecībā uz produktiem, gan digitālo saturu jaunieši kā svarīgus faktorus, kas ierobežotu viņu rīcību, minēja personīgus kiberkrāpšanas un kiberdraudu riskus. Aptaujātie jaunieši tagad plašāk min arī labāku izpratni par negatīvo ietekmi uz vidi vai sabiedrību.