Jauns tūrisma veids: ceļotāji Latvijā ierodas ar saviem zirgiem

Interesantākais, ka zirgus šiem pārgājieniem viņiem divās automašīnās uz Kurzemi nogādājusi kāda zirgaudzēšanas firma no Polijas. Ceļotāji Rīgā ieradušies ar lidmašīnu un ar to pēc desmit Latvijā pavadītām dienām arī dosies mājup, bet zirgus aiztransportēs atpakaļ uz Krakovas apkaimi Polijas dienvidaustrumu daļā, kur tie tūristu apkalpošanai specializētajā fermā kopā ar vēl četriem desmitiem rikšotāju gaidīs nākamo izbraucienu. Uz Latviju zirgus nogādājis fermas īpašnieks Mareks Kušnirs (Marek Kusnierz), kurš tos kopā ar sievu Annu un vēl diviem poļu strādniekiem visā ārzemju ceļojuma laikā arī aprūpē. «Tas ir diezgan dārgs ceļošanas veids, ko var atļauties tikai samērā turīgi ļaudis,» neslēpj Mareks un bilst, ka tādu cilvēku, kas grib būt pie dabas zirga mugurā, nevis džipa sēdeklī, pēdējā laikā kļūst aizvien vairāk. Viņš un dzīvesbiedre ir pasniedzēji augstskolā, zirgu audzēšana un kopšana abiem ir vairāk vaļasprieks, nevis bizness, tāpēc ceļošanai tie tiek piedāvāti zaļi domājošiem tūristiem, kas grib izbaudīt tiešu saskarsmi ar dabu, šāda nesteidzīga ceļojuma laikā iepazīstot apmeklējamās vietas ģeogrāfiju, vēsturi, un, galvenais, cilvēkus un viņu tikumus. Ar zirgu iznomāšanu pārsvarā Vācijas iedzīvotājiem Kušneri nodarbojas jau pusotru gadu desmitu, šai laikā tie ceļotāju grupas savās mugurās izšūpojuši gan pašas Polijas, gan Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas ceļos. «Latvijā ar šo grupu ierodamies pirmo reizi un esam sajūsmā par tās neskarto dabu, tīrajiem ūdeņiem un, galvenais, ārkārtīgi laipnajiem un izpalīdzīgajiem šejienes ļaudīm,» slavē Mareks, atsaucoties uz pieredzi Dundagā, kuru viņi apmeklējuši kā pirmo, un cildina arī nākamo apciemojuma vietu, lībietim Martinam Botteram piederošo kempingu Miķeļbāka, kas atrodas Miķeļtornī meža vidū 300 metru no jūras krasta. Tās saimnieks stāsta, ka vienlaicīgi var izmitināt vairāk, nekā sešdesmit viesu, bet vācieši apmetušies no koka nesen būvētajās omulīgajās kempinga mājiņās. Ceļotāji ir pārsvarā vidēja vecuma cilvēki, bet dažas ģimenes ieradušās kopā ar pusauga vecuma bērniem, taču visi prot apieties ar zirgiem un jāt. Otrdien vācieši gar ūdensmalu no Miķeļtorņa bija devušies izjādē uz Ovišiem, uzkāpuši turienes bākā, veicot kopumā ap 40 kilometru garu gabalu. Pirms ceļojuma uz Mazirbi, kas atrodas Slīteres Nacionālā parka (SNP) teritorijā, maršruts saskaņots ar tās administrāciju. «Mums iebildumu nebija. Zirgu pēdas pludmalei ļaunumu nenodara, arī «izmeši» ir ekoloģiski tīri, taču pēc pārgājiena drošības labad krastu tomēr apsekosim, lai izlemtu, vai šādu rīcību aakceptēt arī turpmāk,» _Dienai _teica SNP direktores vietnieks Raits Čakstiņš. Dundagā zirgiem ļauts paganīties zaļā pļavā, Miķeļtorni tie novietoti ar virvēm nožogotā laukumiņā priežu meža vidū un mielojušies ar Polijas sienu un auzām, kas tiek vestas līdzi automašīnās, nedaudz tās iepērkot arī Latvijā. Taupīgie vācieši arī sev pārtiku paņēmuši somās, ceļojumā iegādājoties tikai pašu nepieciešamāko.«Izņēmums ir nacionālie ēdieni, tos noteikti gribam nogaršot,» atzīst Mareks, pastāstot, ka zivis latviešu gaumē viņiem solījušies pagatavot kāda Košraga zvejnieku ģimene, kuru viņi iecerējuši apmeklēt pa ceļam uz Kolku. «Līdz šim vairāk apkalpojām autotūristus, zirgi bija necerēts, un, jāsaka patīkams pārsteigums un dažādība, gaidīsim arī turpmāk,» atzina Martins Botters.