Gaigala uzsver, ka līdz februāra vidum SAC galvenais uzdevums ir izveidot vakcinējamo klientu un darbinieku sarakstu, ievērojot brīvprātības principu. Lēmumu vakcinēt vai nevakcinēt attiecībā uz rīcībnespējīgām personām pieņem to aizgādņi. Pašlaik valstī darbojas 194 valsts, pašvaldību un privātie SAC, ieskaitot bērnu aprūpes iestādes, kurās ir 19,6 tūkstoši darbinieku un klientu.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norāda, ka vakcīnu ierobežotas pieejamības gadījumā vakcinēšanos var atlikt tiem SAC klientiem un darbiniekiem, kuri izslimojuši Covid-19, bet ne ilgāk kā uz 90 dienām kopš saslimšanas sākuma. Nekādu citu kontrindikāciju vakcinācijai nav. Tiesa, Zavadska min – ja pēc pirmās vakcīnas devas pacientam ir spēcīga alerģiska reakcija, ārsts var pieņemt lēmumu par atteikšanos no otras devas. Ja ir kādas šaubas, vai konkrētais SAC klients tīri medicīnisku indikāciju dēļ var tikt vakcinēts, gala lēmums jāpieņem ģimenes ārstam.
Jāuzsver, ka saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju vakcinēšanās rezultātā nav iespējams saslimt ar Covid-19. Jau reģistrētā BioNTech-Pfizer ražotā vakcīna Comirnaty nesatur vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu RNA ziņnesi (mRNA), kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu.
Zavadska arī teic: kamēr vakcīnas ir pieejamas ierobežotā daudzumā, nav iespējams izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt.
Citādi par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot cilvēka veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u. c. aspektus.
Dienai ir zināms gadījums, kad kādā valsts SAC tika jautāts rīcībnespējīgas personas aizgādnim, vai šo personu vakcinēt vai ne. SAC darbinieks, kurš nav mediķis, piebilda, ka ieteiktu to nedarīt. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), taujāta, vai SAC darbiniekiem ir pilnvaras neieteikt vakcinēties, atbild noliedzoši.
Ministre uzsver, ka ieteikumu nevakcinēties var sniegt tikai ģimenes ārsts un nekādā gadījumā to nevar darīt SAC darbinieks.
SAC vakcinējamo saraksti jāiesniedz NVD, lai vakcinētājiem būtu skaidrība, kā plānot savu darbu. Vakcinēšanās process var notikt trīs dažādos veidos. Lielākie SAC ar vairāk nekā 100 vakcinējamiem var to veikt paši, citur to var uzņemties ģimenes ārsti vai mobilās brigādes, kuras veido tādi privātie pakalpojumu sniedzēji kā Veselības centrs 4 un Veselības centru apvienība. NVD veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse SAC kā vēlamāko variantu min tieši mobilās brigādes.
Saskaņā ar Gaigalas teikto, lai arī bērni līdz 18 gadu vecumam vakcinēti netiek, tomēr vakcīnas saņems arī visi tie darbinieki, kuri strādā bērnu ilgstošās aprūpes centros, tostarp bērnunamos.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda, ka būtu lietderīgi izstrādāt vadlīnijas, kā tieši saraksti veidojami un kāda informācija tajos iekļaujama. Tāpat SAC darbinieki vēlētos tikties ar vakcinētājiem, lai izrunātu vairākas praktiskās detaļas, piemēram, kā notiks gulošu pacientu vakcinēšana.
Gan Labklājības ministrijas, gan Rīgas domes pārstāvji uzsver, ka līdztekus SAC darbiniekiem prioritāri būtu vakcinējami arī tie darbinieki, kuri strādā patversmēs, dienas centros un aprūpē klientus viņu dzīves vietās. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sola, ka minētie darbinieki būs nākamā prioritāri vakcinējamā grupa aiz SAC darbiniekiem, un aicina pašvaldības iesniegt savus priekšlikumus par visām prioritārajām grupām.
Jāatgādina, ka līdz šim inficēšanās ar Covid-19 īpatsvars SAC ir bijis otrs augstākais aiz slimnīcām. Tiesībsargs Juris Jansons tajā vaino Labklājības ministrijas neizdarību un nolaidību. Tam gan nepiekrīt labklājības ministre, norādot, ka jau februāra beigās tika izstrādātas vadlīnijas SAC darbam, kas paredzēja dažādus ierobežojumus, tostarp tikties ar tuviniekiem. Viņa arī atgādina, ka vasarā tieši tiesībsargs bija tas, kurš SAC pārmeta pārlieku stingros ierobežojumus. Petraviča cer, ka līdz ar vakcināciju noteikti mazināsies gan SAC darbinieku, gan klientu inficēšanās.