Vissiltākais laiks bija dekādes sākumā, no 1.jūnija līdz 3.jūnijam, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija sešus līdz astoņus grādus virs ilggadējās vidējās, dienā visā Latvijā sasniedzot plus 21, plus 29 grādus.
Turpmāk, pakāpeniski kļūstot vēsākam, temperatūra palika teritoriāli kontrastaināka. Tā, piemēram, 5.jūnijā jūras puses vēju ietekmē Ventspilī un Pāvilostā dienā gaiss sasila tikai līdz plus 12,6, plus 12,8 grādiem, turpretī Austrumlatvijas iekšzemes rajonos valdīja plus 26,5 līdz plus 28 grādu karstums un vairākās vietās tika sasniegti jauni šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Perioda visvēsākā diena bija 10.jūnijs, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra daudzviet Latvijā noslīdēja zem normas, zāles virskārtā vietām pat tuvojoties nullei.
Jūnija pirmās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 80% no normas. Perioda laikā nokrišņi pārsvarā bija lokālu dažādas intensitātes lietusgāžu veidā. Visvairāk to bija pašos Latvijas dienvidaustrumos. Tā 6.jūnijā Krāslavas novada Piedrujā un Daugavpilī diennakts nokrišņu daudzums 1,2 līdz 1,6 reizes pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu. Daugavpilī bija arī vislielākais visas dekādes nokrišņu daudzums - 283% no normas.
Intensīvajos gubu-lietus mākoņos katru dienu kaut kur bija arī pērkona negaiss, savukārt dekādes vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, brāzmās visstiprākais ātrums bija Daugavpilī un Dobelē - 16 līdz 17 metri sekundē.