Jurisa politizēšanās bruģē ceļu Stukānam

Vēl pirms pāris gadiem Juriss publiski būtu grūtāk noraidāms kā ģenerālprokurora amata kandidāts, taču pēdējā laikā viņa reputācija ir būtiski cietusi galvenokārt nostājas dēļ jautājumā, cik tiesiski un Latvijas valstij atbilstoši Šveices advokāts Rūdolfs Meroni pilda viņam uzticēto tā dēvētajā Lemberga lietā arestētās mantas glabāšanu.

Lai gan to Meroni pēc Kriminālprocesa likuma uzticējusi tiesa, viņam par šo pienākumu pildīšanu būtu jāatskaitās Ģenerālprokuratūrai. Kamēr viens pēc otra publiskajā telpā parādījušies fakti par arestētās mantas izšķērdēšanu un pat aizdomas, ka ar Meroni tieši saistīti cilvēki, iespējams, nelegāli finansējuši politiķus, prokurors Juriss liedzies saskatīt pamatu Meroni atcelšanai no arestētās mantas glabāšanas.

JKP, kuras divi pārstāvji Tieslietu padomē, domājams, atbalstījuši Jurisa kandidatūru, nesteidz paust atbalstu Stukānam, vien norādot, ka jaunā atlases kārtība ļāvusi ģenerālprokurora amatam izvirzīt "vienu no labākajiem kandidātiem". Saeimas kuluāros izskan – ja nebūs vienota koalīcijas atbalsta Stukānam un pastāvēs risks, ka jaunais ģenerālprokurors varētu tikt ievēlēts, pateicoties opozīcijas balsīm, šī kandidāta atbalstīšana varētu būt problemātiska. Vienlaikus Tieslietu padomes, kurā pārstāvētas tiesu sistēmas atzaru autoritātes, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieskaitot, izvirzītā kandidāta neargumentēta noraidīšana būtu pliķis šai institūcijai.

Tikmēr opozīcijas pārstāvji no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas neoficiāli jau pauž atbalstu Stukānam, vēl pirms viņu uzklausījušas un par to oficiāli lēmušas frakcijas. Iemesls – šis kandidāts atšķirībā no Jurisa netiek saistīts ne ar vienu politisko spēku, tāpēc tiek uztverts labvēlīgāk, turklāt ģenerālprokurors ir viena no valsts ietekmīgākajām amatpersonām un piedalīšanās viņa ievēlēšanā vedina uz domām par saturīgāku sadarbību, tostarp gadījumā, ja valdības koalīcija kaut kad mainītos.