"Mums īsti nav skaidrs, ko pārstāv Pīlēna kungs," teica Siliņa. Viņa atgādināja, ka memorandu parakstīja amatpersonas no AS. "Pīlēna kungam, piedaloties sarunās, būtu jāsaprot, ko viņš reprezentē," viņa turpināja, norādot, ka Pīlēns nav amatpersona AS.
Siliņa arī atgādināja, ka jāvirzās uz priekšu un joprojām tiek gaidīta atbilde no AS par piedāvāto nozaru sadalījumu, lai sekojoši varētu izstrādāt valdības deklarācijas.
Tikmēr AS pārstāvis Edgars Tavars joprojām norādīja, ka neesot līdz galam skaidrs kāds ir jaunās valdības mērķis, neatkarīgi no jau parakstītā valdības memoranda.
Jau ziņots, ka topošās koalīcijas sarunās nosacīti iestājusies sava veida "pauze", ņemot vērā viedokļu atšķirības starp JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un AS pārstāvjiem par to, kādai jābūt turpmākajai rīcībai.
Kariņš sākumā sagaida AS atbildi par atbildības jomu piedāvājumu, savukārt AS pārstāvji sākumā vēlas strādāt pie valdības deklarācijas izstrādes.
Vaicāts par situāciju ar Kariņa piedāvāto atbildību sadalījumu koalīcijā, JV politiķis aģentūrai LETA norādīja, ka gaida "skaidru atbildi" no AS pārstāvjiem, "vai viņi ir gatavi virzīties uz priekšu, vai nav". Kariņš vērsa uzmanību, ka partija "Nacionālā apvienība" (NA) un JV ir gatavas turpināt darbu un tagad tiek gaidīta atbilde no AS.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka turpmākais koalīcijas sarunu darba plāns paredz, ka par nozari atbildīgais politiskais spēks izvirza darba grupu vadītājus. Darba grupu vadītājs koordinē politisko spēku pārstāvju dalību darba grupās.
Darba grupās tiek aicināti piedalīties Pārresoru koordinācijas centra un Finanšu ministrijas pārstāvji. Pašlaik tiekot plānots, ka pie valdības deklarācijas konsolidētās redakcijas izstrādes sāks strādāt no 14.novembra.
JV vadīs darba grupas par finansēm, ārpolitiku, izglītību un zinātni, valsts pārvaldi, tiesiskumu un cīņu pret korupciju, klimatu, enerģētiku un vidi, labklājību, bērna atbalsta politiku.
AS vadīs darba grupas par veselību, reģionu attīstību un digitalizāciju, zemkopību un mežsaimniecību, iekšējo drošību un krīzes vadību.
Savukārt NA vadīs darba grupas par aizsardzību, ekonomiku un nodarbinātību, kultūrtelpu, nacionālo identitāti un infotelpu, kā arī par satiksmi.
Kā ziņots, saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt NA paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Tāpat ziņots, ka NA politiķis, kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka NA "neiebilstu" Kariņa izteiktajam atbildības jomu sadalījumam.