Kā aģentūrai LETA atzīmēja JVLMA sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Antess, patlaban akadēmija nav saņēmusi nevienu augstskolas mācībspēka iesniegumu par vēlmi piedalīties LIZDA rīkotajā pedagogu streikā.
Viņš arī uzsvēra, ka JVLMA nav LIZDA biedrs, bet augstskola ir Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības dalībniece.
Savukārt LMA sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Ozola norādīja, ka LMA mācībspēks individuāli lemj par dalību pedagogu streikā. Ja mācībspēks nolemj piedalīties streikā, par to ar iesniegumu tiek informēts rektors.
LETA jau rakstīja, ka ar LIZDA lūgumu ieturēt pauzi sarunās, lai varētu iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu, diskusijas turpināsies trešdien, 14.septembra pēcpusdienā.
Preses konferencē pēc tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka arodbiedrība lūgusi pauzi sarunās, lai varētu iepazīties ar IZM sagatavoto piedāvājumu, kas tikai šorīt saskaņots Finanšu ministrijā.
Vienlaikus Kariņš pauda, ka šīs valdības laikā ir pildīti visi pedagogiem dotie solījumi un arī šajā situācijā "ir iespējams rast risinājumu, un modelis ko izstrādājusi IZM ir pamats uz ko iet".
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) preses konferencē uzsvēra, ka, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, kur slodzes ietvarā ir arī papildu sagatavošanās darbi, tiktu apmaksāts laiks, ko pedagogi velta, sagatavojot mācību materiālus, labojot darbus un veidojot mācību aktivitātes.
Tādējādi Muižniece uzsver, ka, lai gan pedagogi praktiski strādātu tikpat daudz, cik pašreiz, viņi saņemtu lielāku atalgojumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norāda, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
Savukārt Muižniece uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu pedagogi un pārējo izglītības veidu pedagogi.
Iepriekš ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga tikmēr norādīja, ka koalīcijas piedāvājums par pedagogu algas palielinājumu no 2023.gada 1.janvāra ir nepārdomāts un manipulatīvs, jo šāds atalgojums jau ir spēkā no 1.septembra.
Vanaga skaidroja, ka no 1.septembra tika palielināta pedagogu, kas strādā 30 stundas nedēļā, minimālās algas, kas pašreiz ir 900 eiro. Sekojoši pedagogam, kas strādā 40 stundas nedēļā proporcionāli nedrīkstot maksāt mazāk par 1200 eiro.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka izlīgšanas komisijai pagājušajā nedēļā pēdējā sēdē neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra ir apņēmusies rīkot pedagogu streiku.
Viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.