Jaunajā priekšlikumā koalīcija ir atteikusies no sākotnēji iecerētā obligātā veselības maksājuma ieviešanas. Līdz ar to netiks paaugstināta sociālo iemaksu likme, kā arī netiks pazemināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tā vietā par vienu procentpunktu tiks samazinātas sociālās iemaksas, kas strādājošajiem ar zemiem ienākumiem palīdz daudz vairāk nekā IIN samazināšana. Samazinājums tiktu vienlīdzīgi sadalīts starp darba devēju un darba ņēmēju.
Pašvaldību bažas
Lai rastu naudu mediķu algu paaugstināšanai, plānots IIN pārdalē starp valsti un pašvaldību par 5% samazināt pašvaldībai piekrītošos ieņēmumus no IIN. Pašlaik tie ir 80% no kopējiem IIN ieņēmumiem, kas samazināsies līdz 75%. Pašvaldību ieņēmumus arī samazinās iecerētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšana līdz 1800 eiro pašreizējo 1200 eiro vietā. Tāpat koalīcija plāno noteikt sociālo iemaksu minimālo objektu. Jānorāda, ka pašlaik vairāk nekā 20% strādājošo sociālās iemaksas veic no darba samaksas, kas ir zemāka nekā minimālā alga.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzīst, ka vietvaras ir ļoti nobažījušās par ieņēmumu sarukumu. Turklāt IIN samazinājumu radīs ne tikai tā ieņēmumu pārdale par labu valstij, bet arī diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšana. Attiecībā uz valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) pausto, ka pašvaldībām visus zaudējumus kompensēs finansējums no Eiropas Atjaunošanas fonda divu miljardu eiro apmērā un nauda ienāks trīs gadu laikā, Kaminskis ir visai piesardzīgs. "Es nevaru to ne apstiprināt, ne noliegt. Es neesmu redzējis precīzus skaitļus un ietekmes izvērtējumu. Taču pašvaldības satrauc tas, ka samazināsies to pamatbudžets," norāda LPS priekšsēdētājs.
Pozitīvie ieguvumi
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!