Vairāki līmeņi
Kopš 2001. gada Latvijā pastāv triju līmeņu pensiju sistēma, kura balstās uz principu – jo vairāk savos aktīvajos darba gados samaksāsi, jo vairāk arī vecumdienās saņemsi. Pirmais pensiju līmenis ir obligāts visiem strādājošajiem, un ar šīm iemaksām tiek uzturēti pašreizējie pensionāri. Otrais līmenis ir obligāts visiem, kas dzimuši pēc 1971. gada (agrāk dzimušajiem cilvēkiem tas ir brīvprātīgs), un nauda, kas nonāk šajā līmenī, tiek ieguldīta ilgtermiņa investīcijās. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs un darbojas kā iespēja pašam krāt naudu savai nākotnei, un arī šajā plānā ieguldītais tiek novirzīts investīcijās.
Veidojot triju līmeņu pensiju sistēmu, valsts centusies sadalīt atbildību par ikviena cilvēka vecumdienām starp pašu indivīdu un valsti.
Pirmais pensiju līmenis būtībā ir kā samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), jo šo naudu tiešā veidā izmanto tam, lai uzturētu pašreizējos pensionārus. Tāpat kā nauda no samaksātā IIN nonāk valsts budžetā un tālāk, piemēram, skolotāju algu kontos, t. s. pensiju nauda tiek iekļauta budžetā un tālāk pārskaitīta pensionāriem. Šīs iemaksas dēvē par paaudžu solidaritāti – pašlaik strādājošie maksā daļu no pensijām pašreizējiem pensionāriem, bet mūsu pensijas vēlāk maksās tābrīža strādājošie. Šeit svarīga ir demogrāfiskā situācija valstī – jo vairāk strādājošo (un jo vairāk viņi samaksā nodokļos) pret vienu pensionāru, jo vairāk iespējams paaugstināt pensijas. Savukārt, pastāvot augstam sabiedrības novecošanās līmenim, pensionāru īpatsvars aug un tādējādi arī samazinās iespēja palielināt pensijas.
Šādā gadījumā īpaši aktuāls ir pensiju otrais un trešais līmenis, kuru iemaksu summa tiek piesaistīta katrai individuālai personai. Ikviena persona šo naudu sadarbībā ar finanšu institūcijām var ieguldīt, tādējādi cenšoties savu pensijas kapitālu pavairot. Kopā pensiju otrajā līmenī Latvijā ir uzkrāti 4,97 miljardi eiro un valstī ir 1 295 311 otrā pensiju līmeņa dalībnieku.
Ietekmes izvērtējums
Pašlaik pensijām valsts novirza 20% no katra strādājošā bruto algas un ik gadu arī nosaka procentuālo sadalījumu starp pensiju pirmo un otro līmeni. Kopš 2016. gada otrajā līmenī novirza 6% no darbinieka bruto algas, un tas nozīmē: ja mēnesī pelni Latvijas vidējā līmeņa algu (pašlaik ap 1100 eiro bruto), tad pensiju otrajā līmenī nonāk aptuveni 66 eiro mēnesī vai 800 eiro gadā. Šo naudu tālāk pensiju fonda pārvaldnieks iegulda attiecīgi pēc iemaksu veicēja vēlmēm, un tā arī ir iespēja uzkrāt papildu naudu savai nākotnes pensijai.
Lai gan pensiju otrajā līmenī ieguldītais ir katra indivīda personīgā nauda, Swedbank šā gada rudenī veiktais pētījums liecina, ka vēl arvien ļoti daudzi cilvēki šajā jautājumā neiedziļinās.
Gandrīz puse (46%) respondentu norādīja, ka neiedziļinās sava pensijas kapitāla pārvaldībā un ar to saistīto lēmumu pieņemšanā, bet 38% respondentu bija atzinuši, ka neiedziļinās pensiju otrā līmeņa plānu piedāvājumā.
Lielākais ļaunums šādai situācijai ir tas, ka, nesekojot līdzi savam ieguldījumam, var gadīties tāda situācija, ka lielu daļu viņu ieguldītās naudas apēd pensiju fondu pārvaldnieku uzliktie ikgadējie finanšu apkalpošanas procenti. Tas noved pie situācijas, ka labākajā gadījumā ieguldījumi, tā sakot, paliek pa nullēm, bet, neveiksmīgi izvēloties fondu, uzkrājums var pat samazināties.
Jāņem vērā, ka ilgtermiņā pensiju otrajā līmenī tiek ieguldītas ļoti lielas summas. Pieņemot, ka cilvēks strādā 40 gadu, katru gadu ieguldot 800 eiro, darba mūžā tiek iekrāti 32 tūkstoši eiro. Šos 32 tūkstošus eiro ieguldot pat ar 3% peļņu gadā, 40 gados ieguldījums tiek dubultots, bet ieguldot daudz ienesīgākā pensiju fondā, iespējams summu pat daudzkārtīgi pavairot. Piemēram, ABLV Aktīvais ieguldījumu plāns pēdējā pusgada laikā darbojies ar 15,5% peļņu. Visu pensiju plānu ienesīgumu var aplūkot Nasdaq Riga fondu biržas veidotajā vietnē manapensija.lv, kur arī plašāk izskaidrots par pensiju sistēmu un ieguldījumiem pensiju plānos.
Pensiju fondu pārvaldnieki ir ļoti ieinteresēti šajā naudā, jo tā parasti tiek ieguldīta ilgtermiņā un tādējādi rada iespēju pārvaldniekam to ieguldīt un ar to pelnīt.
Peļņa vienmēr ir garantēta, jo par pensiju fonda apkalpošanu pārvaldnieks ietur savu komisijas naudu. Turklāt, ja ieguldījumi ir veiksmīgi, arī par to pārvaldnieks var ieturēt savu daļu.
Jau minēts, ka otrajā līmenī tiek novirzīti 6% no katra strādājošā bruto algas. Pirmajā brīdī liekas, ka 6% nekas daudz nav, īpaši ņemot vērā, ka kopumā pensijā samaksājam 20%, bet visdrīzāk šo skaitli vērtējam nepareizi. 6% ir viena trešdaļa no savai pensijai iekrātā. Tādējādi, ja šie 6% gadu laikā dubultojas, kopējais pensijas apmērs pieaug par 16,5%.
Pieņemsim, ka vecuma pensija tiktu aprēķināta 500 eiro mēnesī. Ja ieguldījumi pensiju otrajā līmenī bijuši veiksmīgi un summa dubultota, pensija pieaug līdz 582 eiro (aptuvens aprēķins). Savukārt, ja pensiju fonds darbojas ar vidēji 5% peļņu gadā un summa trīskāršojas, pensija var sasniegt pat 665 eiro mēnesī, un tas tikai tādēļ, ka otrā līmeņa pensijas kapitāls ticis veiksmīgi ieguldīts, nevis par to aizmirsts un turēts pensiju plānā, kas nerada ienesīgumu.
Iespēja mantot
Ja iespēja ievērojami palielināt savu pensiju nerada pietiekamu motivāciju interesēties par savu pensijas iekrājumu, tad jāņem vērā, ka no šā gada 1. janvāra pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kurš nav vēl pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Tas nozīmē – ja pensiju fondā iekrātais netiks līdz galam izmaksāts tā uzkrājējam, atlikušo summu mantos, piemēram, kāds viņa radinieks.
Lai šāda iespēja īstenotos, jāraksta iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (pietiek ar attālināti parakstītu e-iesniegumu), norādot savu vēlmi uzkrāto kapitālu nāves gadījumā novirzīt mantojumā vai pievienot kādas citas personas pensiju kapitālam. Neparedzot iespēju uzkrājumu atstāt mantojumā, uzkrātais kapitāls vienkārši tiks ieskaitīts Valsts pensiju speciālajā budžetā, tas nozīmē, ka šo naudu izmantos citu Latvijas pensionāru pensiju izmaksām.
Brīvprātīgās iemaksas
Atšķirībā no pirmajiem diviem pensiju līmeņiem trešais līmenis ir brīvprātīgs un nekas no tajā iemaksātā netiek ieskaitīts Valsts kasē, bet gan pensiju fondā, kuru katrs pats izvēlējies par pensiju trešā līmeņa pārvaldītāju. Šo līmeni var uzskatīt par teju vai ''cūciņas'' veida krājkasīti, kurā tiek uzkrāts savām vecumdienām. Tomēr atšķirībā no valsts pensijas (kuru aprēķina, balstoties gan uz pirmajā, gan uz otrajā līmenī iemaksāto) trešajā līmenī iekrāto naudu iespējams saņemt jau no 55 gadu vecuma (ne ātrāk) un visu sakrāto var izņemt vienā reizē. Tātad – ja pensiju trešajā līmenī iemaksāti desmit tūkstoši eiro, tad, sasniedzot 55 gadu vecumu, visus desmit tūkstošus eiro iespējams izņemt no bankas un izmantot pēc saviem ieskatiem. Arī trešajā pensiju līmenī uzkrātais ir mantojams, tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā nauda, tā sakot, paliek ģimenē.
Visbiežāk iemaksas trešajā pensiju līmenī notiek, ik mēnesi novirzot noteiktu summu, piemēram, 50 eiro. Tāpat kā pensiju otrajā līmenī ieguldītais, arī šo naudu tālāk pensiju fonda pārvaldnieks iegulda, kas ilgtermiņā var nest ļoti pamanāmus kapitāla pieaugumus. Iemaksu veikšanu jebkurā brīdī var pārtraukt un atkal atsākt.
Pamudinājumam veikt iemaksas trešajā pensiju līmenī valsts izveidojusi iespēju saņemt atpakaļ līdz pat 20% no iemaksu apjoma kā IIN atmaksu. Lai šo naudu saņemtu atpakaļ, ik gadu jāiesniedz ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot pensiju trešajā līmenī ieguldīto summu. VID tad izskatīs iesniegtos dokumentus un, ja viss atbildīs likumā paredzētajam, 20% no veiktajām iemaksām ieskaitīs nodokļu maksātāja kontā. Tomēr jāseko līdzi dažādām citām IIN atlaidēm, aktuālajiem nosacījumiem, kā arī kopējām summām, lai tās nepārsniegtu atļauto limitu.