Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Uzkrājumi

Centieni krāt vecumdienām

Uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā ir visai kutelīga tēma un raisa viedokļu sadursmes par to, cik pensiju uzkrāšanas sistēma ir ilgtspējīga un vai ir vērts uzticēt naudu pensiju pārvaldniekiem.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Veido finansiālo drošības spilvenu

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

Meklējot lielāko ienesīgumu

Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma.

Uzkrājumi pret nabagmāju

Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Pieaug iedzīvotāju uzkrājumi

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug. Lielākā daļa no tiem atrodas kontos un depozītos. Tā, piemēram, mājsaimniecību noguldījumi pagājušā gada beigās sasniedza 6,3 miljardus eiro, salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem 2012. gada beigās to apjoms bija 4,2 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide