Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Kara dziesmas un ziedu atkārtota likšana pie pieminekļa Pārdaugavā izpelnās plašu uzmanību Kremļa propagandas televīzijās

Lielākajos Kremļa propagandas televīzijas kanālos šorīt pievērsta plaša uzmanība 10.maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, Rīgā, notikušajām nekārtībām.

Latvijā pieeja Kremļa propagandas medijiem ir bloķēta.

Aģentūras LETA informācijas monitoringa un apstrādes sistēmu apkopotā informācija liecina, ka 11.maija rītā visos lielākajos Krievijas propagandas medijos tika pārraidīti sižeti par notikumiem Rīgā aizvadītajā diennaktī, kad vairāki simti cilvēku atkārtoti devās nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā. 

Valsts policijas vadība jau iepriekš brīdināja, ka tie, kas būs sanākuši pie pieminekļa Pārdaugavā, kļūs par Kremļa propagandas sižetu aktieriem.

Visi Kremļa propagandas TV kanālu sižeti saturiski ir ļoti līdzīgi, to pamata vēstījums: atmiņas par to, ko Krievijā dēvē par Lielo Tēvijas karu, dzīvos un nevienam, arī varai, neizdosies tās dzēst.

Ziedu licēji un dziesmu dziedātāji sižetos tiek vispārināti par "Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem", īpaši uzsverot, ka sanākušo vidū ir jaunieši. Šo apstākli propagandisti mēģina pasniegt kā gados jaunāku cilvēku izpratni par to, ka skolās mācot "nepareizas" vēstures interpretācijas par totalitārismu pagātnē un tagadnē.

Latvijā bloķētais propagandas TV kanāls "Первый канал Европа" (1TV) notikušajam veltījis pat vairāk nekā 15 minūtes garu reportāžu, uzsverot, ka notikušais Rīgā esot pats būtiskākais pēdējo dienu kontekstā. Kadrus ar traktora novāktajiem ziediem raidījuma vadītāji dēvēja par "absolūtu cūcību". Reportāžā ļoti bagātīgi lietoti sociālajos medijos atrodami video no notikumiem pie pieminekļa 10.maijā - jo īpaši nakts stundās, kad sanākušie dziedāja kara dziesmas. Propagandas raidījuma vadītāji pauda pārliecību, ka pie pieminekļa sanākušie ir "patiesi drosminieki un īsta pretestība", savukārt ziedu atgriešanās ir "mūsu uzvara, specoperācijas uzvara, mūsu vērtību uzvara". 

"Tie ir cilvēki, kas šajā valstī, iztikšu bez epitetiem, atrada sevī spēku un drošsirdību atnākt un izdarīt to. Tāpat jāņem vērā, cik daudz tur ir jauniešu, kas dzied "Katjušu"," raidījumā teica tā vadītājs.

Vairāku TV kanālu sižetos tika pausts lepnum par to, ka akcijas dalībnieki neizklīda līdz vēlai naktij un dziedāja kara dziesmas. Tas tiek pamatots ar vienu un to pašu sociālajos medijos pieejamo video no aizvadītās dienas notikumiem.

"Первый канал Европа" (1TV) raidījuma vadītāji šorīt pieslēdzās arī tiešsaistes sarunai ar Uzvaras parkā esošo Krievijas propagandas mediju biežu viesi Andreju Tatarčuku, kurš apgalvoja, ka Latvijā divas dienas svinēta tieši Uzvaras diena, nevis pieminēta okupācija vai Ukrainā kritušie. Lai gan ieraksti sociālajos tīklos un notikuma vietā filmētie video liecina, ka 10.maija aktivitātes bija organizētas, Tatarčuks apgalvoja, ka neviens sanākušos neesot organizējis un tā bijusi šo cilvēku pašu griba. Sociālajos medijos pieejamie video gan liecina, ka 10.maijā ziedi atnākušajiem tika dalīti no kāda mikroautobusa netālu pie pieminekļa.

"Tiek izdomāti mākslīgi naratīvi, ka tas ir saistīts ar okupāciju, Ukrainu. Patiesībā tas ir saistīts ar atmiņu par to, ka uzvarēts nacisms," šorīt, stāvot Uzvaras parkā, sacīja Tatarčuks, vienlaikus kritizējot to, ka Latvijā uzvara pār nacismu tiek dēvēta par jaunas okupācijas sākumu.

Īpašu vērību Kremļa propaganda pievērsa arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) intervijai Latvijas Televīzijā, kur viņa sacīja, ka piemineklis, to darot juridiski korekti, būtu jādemontē. TV kanālā "Ren TV International" tika vēstīts, ka Latvijas vara sākusi "absurdu cīņu ar visu, kas atgādina par Uzvaras dienu". Golubevas teiktais tiek saukts arī par "skandalozu paziņojumu". Sižetos tiek klāstīts, ka Latvijā šogad liegtas 9.maija svinības, bet 10.maijā sanākušie iedzīvotāji "atteikušies atstāt teritoriju pat tad, kad ieradās policija".

Savukārt citā kanālā, pārrunājot Golubevas pausto, akcentēts, ka viņai ir "krievisks vārds, krievisks uzvārds", taču viņas pozīcija ir jocīga. Šo pozīciju gan ministre, kā uzskata raidījuma vadītāji, paužot "ar nolaistām acīm".

Kremļa mediji mēģina radīt pārliecību, ka pieminekļa nojaukšana radīs ļoti nopietnu pilsonisku konfliktu, īpaši atgādinot pirms 15 gadiem Tallinā notikušo "Bronzas nakti", kad no Tallinas vecpilsētas tika aizvākts piemineklis padomju karavīriem - tā dēvētais bronzas Aļoša. Toreiz gāja bojā viens no nemieru cēlājiem - Krievijas pilsonis, kuru sadūra kāds cits vandalis. Tikmēr Kremļa mediji melīgi apgalvo, ka nemieros esot gājuši bojā vairāki cilvēki.

Sižetos tika lietotas arī frāzes par Latvijā maršējošiem ""Waffen SS" sekotājiem" un citi tradicionālie Kremļa propagandas izdomājumi.

Kā vēstīts, Valsts policijas vadītājs Armands Ruks šorīt TV3 atzina, ka situācijas attīstību 10.maijā policija nebija paredzējusi un tā bija negaidīta, jo sociālajos tīklos netika manīts, ka kāds organizētu masveida pulcēšanos "atkārtotā 9.maijā", attiecīgi policija nebija plānojusi pulcēt Pārdaugavā lielākus spēkus.

Ruks atzīmēja, ka tiks sāktas arī lietas pret atsevišķiem sabiedrības līderiem, kas mudināja pulcēties pie pieminekļa.

Viņaprāt, situācijas eskalāciju vakar izraisīja ziedu novākšana pie pieminekļa no rīta, bet tālāk jau policija cīnījusies ar sekām. Valsts policijas vadītājs noliedza, ka policija būtu bijusi tā, kas aicināja novākt ziedus - tas bijis pašvaldības atbildības jautājums.

Policijā ir uzsākta iekšējā dienesta pārbaude, lai izvērtētu policijas amatpersonu rīcību un lēmumus konkrētajā situācijā un ko varēja darīt labāk.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas