NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.
Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".
Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".
Arī Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien sasaucis valdības sēdi, premjers paziņoja Latvijas Radio.
Premjera birojā aģentūrai LETA apliecināja, ka valdības ārkārtas sēde notiks plkst.12.
Kariņš norādīja, ka Putins ar šādu soli pārkāpis "likumiskās un dvēseliskās normas" un agri vai vēlu Krievijas prezidentam un pārējiem būs jāatbild. Par to liecinot arī vēsture.
Latvijas premjers uzsvēra, ka tagad ir jāturpina sniegt Ukrainai atbalsts.
"Putins karo faktiski ar visu demokrātisko pasauli. Šobrīd tā ir Ukraina, taču viņa agresijai nav robežas," uzsvēra premjers un piebilda, ka daudzas Eiropas valstis dzīvoja cerībās, ka Putins "nav tas, kas ir", taču sāktais karš apliecina pretējo.
Premjers arī informēja, ka ceturtdienas vakarā paredzēta arī Eiropadomes sēde.
Kariņš Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atklāja, ka valdības sēdē plānots "iedarbināt" visus plānus attiecībā uz bēgļu uzņemšanu no Ukrainas. Pēc viņa paustā, pašlaik vairs nav jautājums, vai bēgļi būs, jautājums ir - kad viņi būs.
"Mēs arī skatīsimies, kā vēl varam kā individuāla valsts sniegt Ukrainai palīdzību," komentēja premjers.
papildināta visa ziņa