Kas tas rakstnieks?

Man šķiet, ka jau kopš senākie laikiem, kad sākās latviešu rakstniecība, visi rakstnieki strādāja un saņēma algu savā pamatdarbā. Tie bija pārsvarā skolotāji, kā arī mācītāji, ārsti, žurnālisti, aktieri un citu visdažādāko profesiju pārstāvji. No "plikas" rakstniecības Latvijā nemaz nebija iespējams izdzīvot, jo pārāk mazs bija (un ir arī šodien) lasītāju skaits.

Tas, ka literātiem, māksliniekiem u.c. "radošajiem" nav nekādu soc. garantiju, ir tīrā demagoģija. Jūtos kompetenta šeit teikt kādu vārdu - esmu beigusi Mākslas akadēmiju un strādāju grafiskā dizaina jomā. Esmu pašnodarbinātās personas statusā. Patlaban radošai personai vai t.s. brīvmāksliniekam pastāv iespēja iegūt pašnodarbinātas personas statusu. Tas paredz, ka tiek maksāts socnodoklis un attiecīgi pienākas slimības un bērna kopšanas pabalsti (atkarībā no samaksātā socnodokļa, protams), kā arī vecuma pensija. Vienīgais, kas nav - nav bezdarbnieka pabalsta. Milzīgas grāmatvedības zinības netiek prasītas - reizi ceturksnī pašam jāpārskaita soc.nodoklis Valsts Kasē un jādeklarē EDS sistēmā, ka tas izdarīts. Reizi gadā jāiesniedz VIDā deklarācija, ko aizpildīt var palīdzēt VID konsultanti. Vismaz manā pašnodarbinātās personas karjerā sastaptās VID dāmas ir bijušas atsaucīgas, īpaši, uzzinot, ka esmu māksliniece:) Vēl ir iespēja dibināt mikrouzņēmumu, taču tur ir mazliet vairāk grāmatvedības. Tā, ka nevajag - radošajiem IR sociālās garantijas, kādas nu tās vispār mūsu valstī šobrīd paredzētas. JA MAKSĀ NODOKĻUS. Tas, ka radošajiem ir mazi ienākumi, arī nav gluži taisnība. Ir grupas, kam ienākumi ir labi un pat ļoti labi (populārie mūziķi, komponisti, aktieri, datorgrafiķi). Kāpēc lai šie cilvēki izvairītos no nodokļu maksāšanas? Mazāki ienākumi ir tiem, kas saistīti ar rakstniecību, t.s. oriģinālliteratūru. Ja nu grib uzlabot ar literatūru saistīto ļaužu stāvokli, tad vispirms vajadzētu vienkārši uzlabot šo cilvēku iespējas nopelnīt - proti, samazināt PVN grāmatām, sniegt kādus nodokļu atvieglojumus grāmatizdevējiem, kas izdod latviešu autoru darbus - tā kā latviešu ir tik, cik ir, grāmatu tirāžas diemžēl ir mazas, un ja grāmatas turklāt vēl ir arī nenormāli dārgas, tad skaidrs, ka izdevējs rakstniekam labu honorāru samaksāt nevarēs. Jā, tur nepieciešams valsts atbalsts. Bet kaut kādas vispārīgas dotācijas tikai tādēļ, ka esi "radošais" - tas novedīs pie tā, ka šī dotācija paliks "draugu" lokā, līdzīgi kā tiek sadalīts KKF finansējums. Kā nosvērt to, kurš autors "vērtīgāks"? Vai ļaut balsot lasītājiem ar saviem maciņiem vai pāris literatūrkritiķiem? Vēl ir fakts, ka daudzi t.s. "radošie" vienkārši nezina likumdošanu. Man pašai ir nācies daudziem saviem draugiem "radošajiem" skaidrot, kas tieši jādara pašnodarbinātajam. Visiem ir priekšstats, ka tas viss ir ļoti sarežģīti. Taču tā gluži nav! Es šeit nebūt neapgalvoju, ka mūsu likumdošana ir ideāla - tā nav, uz darba spēku vērstie nodokļi ir pārlieku augsti un neapliekamais minimums ir stipri par zemu.

Tas, ka literātiem, māksliniekiem u.c. "radošajiem" nav nekādu soc. garantiju, ir tīrā demagoģija. Jūtos kompetenta šeit teikt kādu vārdu - esmu beigusi Mākslas akadēmiju un strādāju grafiskā dizaina jomā. Esmu pašnodarbinātās personas statusā. Patlaban radošai personai vai t.s. brīvmāksliniekam pastāv iespēja iegūt pašnodarbinātas personas statusu. Tas paredz, ka tiek maksāts socnodoklis un attiecīgi pienākas slimības un bērna kopšanas pabalsti (atkarībā no samaksātā socnodokļa, protams), kā arī vecuma pensija. Vienīgais, kas nav - nav bezdarbnieka pabalsta. Milzīgas grāmatvedības zinības netiek prasītas - reizi ceturksnī pašam jāpārskaita soc.nodoklis Valsts Kasē un jādeklarē EDS sistēmā, ka tas izdarīts. Reizi gadā jāiesniedz VIDā deklarācija, ko aizpildīt var palīdzēt VID konsultanti. Vismaz manā pašnodarbinātās personas karjerā sastaptās VID dāmas ir bijušas atsaucīgas, īpaši, uzzinot, ka esmu māksliniece:) Vēl ir iespēja dibināt mikrouzņēmumu, taču tur ir mazliet vairāk grāmatvedības. Tā, ka nevajag - radošajiem IR sociālās garantijas, kādas nu tās vispār mūsu valstī šobrīd paredzētas. JA MAKSĀ NODOKĻUS. Tas, ka radošajiem ir mazi ienākumi, arī nav gluži taisnība. Ir grupas, kam ienākumi ir labi un pat ļoti labi (populārie mūziķi, komponisti, aktieri, datorgrafiķi). Kāpēc lai šie cilvēki izvairītos no nodokļu maksāšanas? Mazāki ienākumi ir tiem, kas saistīti ar rakstniecību, t.s. oriģinālliteratūru. Ja nu grib uzlabot ar literatūru saistīto ļaužu stāvokli, tad vispirms vajadzētu vienkārši uzlabot šo cilvēku iespējas nopelnīt - proti, samazināt PVN grāmatām, sniegt kādus nodokļu atvieglojumus grāmatizdevējiem, kas izdod latviešu autoru darbus - tā kā latviešu ir tik, cik ir, grāmatu tirāžas diemžēl ir mazas, un ja grāmatas turklāt vēl ir arī nenormāli dārgas, tad skaidrs, ka izdevējs rakstniekam labu honorāru samaksāt nevarēs. Jā, tur nepieciešams valsts atbalsts. Bet kaut kādas vispārīgas dotācijas tikai tādēļ, ka esi "radošais" - tas novedīs pie tā, ka šī dotācija paliks "draugu" lokā, līdzīgi kā tiek sadalīts KKF finansējums. Kā nosvērt to, kurš autors "vērtīgāks"? Vai ļaut balsot lasītājiem ar saviem maciņiem vai pāris literatūrkritiķiem? Vēl ir fakts, ka daudzi t.s. "radošie" vienkārši nezina likumdošanu. Man pašai ir nācies daudziem saviem draugiem "radošajiem" skaidrot, kas tieši jādara pašnodarbinātajam. Visiem ir priekšstats, ka tas viss ir ļoti sarežģīti. Taču tā gluži nav! Es šeit nebūt neapgalvoju, ka mūsu likumdošana ir ideāla - tā nav, uz darba spēku vērstie nodokļi ir pārlieku augsti un neapliekamais minimums ir stipri par zemu.