Šajā rudenī notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsoja 2,53% no kopējā nobalsojušo pilsoņu skaita. Šis ir viens no lielākajiem rādītājiem, kāds ticis sasniegts kopš 1993.gadā notikušajām 5.Saeimas vēlēšanām, kad ārzemēs nobalsoja 16,47%, bet jau nākamajās jeb 6.Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsojušo skaits samazinājies 16 reizes, uzrādot 1,31% no kopējā nobalsojušo skaita.
Zemākais ārvalstīs nobalsojušo pilsoņu skaits bija 2002.gadā notikušajās 8.Saeimas vēlēšanās, kad ārzemēs savu balsi atdeva tikai 0,75% no visiem vēlēšanu dalībniekiem. Kopš 2002.gada šo personu īpatsvars pieauga, pēc 12 gadiem 2014.gadā kāpjot vairāk nekā trīs reizes.
Līdzās īpatsvaram pieauga arī reālais ārzemēs nobalsojušo pilsoņu skaits. 12.Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsoja lielākais nacionālo vēlēšanu laikā līdz šim reģistrētais skaits pilsoņu - 23 116.
Tomēr, neraugoties uz to, ka kopējais ārzemēs esošo balsstiesīgo skaits ik gadu pieaug, 12.Saeimas vēlēšanu laikā sasniedzot 87 493 oficiāli uzskaitītas personas, nobalsojušo cilvēku īpatsvars no visiem ārzemju balsstiesīgajiem turpina samazināties. Šogad no oficiāli uzskaitītajiem ārvalstu balsstiesīgajiem nobalsoja nedaudz vairāk kā ceturtdaļa - 26,42%. Pirms tam - 11.Saeimas vēlēšanās - īpatsvars bija 27,34%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 30,46%.
Ceturtdien notikušajā LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra konferencē pētnieki uzsvēra, ka krītošās diasporas vēlēšanu aktivitātes iemesli varētu būt gan nepietiekamais vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs, gan nespēja rast atgriezenisko saiti no Saeimas pēc vēlēšanām.