Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Katrs desmitais pamet skolu

Līdz 2022. gada beigām pašvaldībām un izglītības iestādēm būs pieejami gandrīz 40 miljoni eiro, lai jau savlaicīgi ar konkrētiem atbalsta pasākumiem strādātu ar bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Latvijā skolu nepabeidz aptuveni 10% skolēnu. Arī izglītības iestādēs secināts, ka jauniešu, kuri ir riska grupā, loks ir daudz plašāks, nekā iepriekš uzskatīts. Lielāks "atbirums" ir profesionālajās skolās.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Biežākie riski ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti kavējumi, konflikti skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas un darba uzsākšana, Dienai skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Jana Veinberga. Statistika arī liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Viņi kā iemeslus min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas.

Līdz šim skolas ar šo problēmu lielā mēra cīnījušās pašas, tāpēc ne vienmēr bijis iespējams savlaicīgi šos riskus pamanīt, bet, ja riski apzināti, trūcis zināšanu, kā rīkoties. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju sarunāties ar bērnu vai vispār intereses par bērna gaitām. Šis ir pirmais mācību gads, kad skolām ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu būs pieejams finansējums individuālām konsultācijām, speciālistu piesaistei, papildu mācību materiāliem, nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanai un citiem atbalsta veidiem. Līdz šim projektā pieteikušās 37 pašvaldības un 12 valsts profesionālās izglītības iestādes, bet sešu gadu laikā paredzēts iesaistīt vismaz 80% pašvaldību, aptverot 614 skolas. Mērķis ir sniegt atbalstu skolēniem no 5. līdz 12. klasei un 1.–4. kursa audzēkņiem.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 15. septembra, avīzē Diena!

 

Top komentāri

Skolotājs
S
Skaisti. Tā viegli atrodas 40 miljoni seku novēršanai. Bet kāpēc neatrodas naudas cēloņiem? Kur ir ārpusskolas nodarbības iespējas bērniem bez maksas? Interešu izglītība ir tā, kas nosaka cilvēka dzīves ceļu - nākamo profesiju, dzīves draugus un karjeru. Kur ir tehniķu stacijas, pulciņi un sporta skolas? Kur ir jauno talantu programma, kas mērķtiecīgi virzītu talantīgos bērnus viņu dotību virzienā neatkarīgi no vecāku finansiālā stāvokļa? Vai šī būs kārtējā Eiropas naudas izšiverēšana bez redzamiem rezultātiem - pieaugušo ne-speciālistu pavāvuļošana, ka ir kaut kas jādara, lai gan pašiem nemaz nav skaidrības, kas jādara?
Priecīgs Paskaidrojums
P
Pastāv novērojums, ka aiz katra aktīvista (skolas pameteja) stāv vēl 9 vai 10 līdzīgi 'neaktivisti' vai skolas solos tupētāji, kam smadzenes nedarbojas. Kā Skolotājs jautā: "Kur ir jauno talantu programma, kas mērķtiecīgi virzītu talantīgos bērnus viņu dotību virzienā neatkarīgi no vecāku finansiālā stāvokļa?" Nu, manā redzes lokā tādu programmu nav. Kāpēc? Kas 'aizklapē' latviešu ziņkāri, dzīves prieku, darbību, centību? Tikai viens faktors. Latvijas korumpētās valdības režīms, un tādi latvju ideālu pārstāvji kā Pļuris Šaburskis un Ārlieta Eksperte Ādoltiņa. Varētu ztikt bez programmas, ja butu labi piemēri.
Tieši tā!
T
100% piekrītu skolotāja teiktajam! Kāpēc par skolēna ATTĪSTĪBU netiek tērēti līdzekļi?! Atpalikušajiem - sliņķiem gan nauda atrodas, tieši tāpat kā noziegumu izdarītājiem, bet kārtīgajiem "jāsitas"pa dzīvi kā nu var?!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas