Vēlmi atbalstīt Latvijas kino industriju ir apsveicama, atzina Krasavceva, tomēr, viņasprāt, būtu jāatrod cits risinājums, kas neizraisītu cenu kāpumu tirgū un līdz ar to arī skatītāju samazinājumu.
Diena jau vēstīja, ka viens no finansējuma avotiem Latvijas nacionālā kino atbalstam varētu būt Holivudas nodoklis, kuru par attiecīgu ārzemju kinofilmu demonstrēšanu maksātu lielie kinoteātri jeb multipleksi. To otrdien Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātiem ierosināja kino nacionālā pasūtījuma darba grupas vadītājs Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK).
Multikino pārstāve portālam Diena.lv norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc tiek runāts par nodokļa piemērošanu tikai multipleksiem un kas tieši ar šo vārdu ir domāts. "Vai kinoteātris ar divām, trīs vai piecām un vairākām zālēm? Vai tad kinoteātri, kuriem ir viena zāle, nerāda ASV vai Eiropā ražotas filmas? Vai tad šajā gadījumā netiks pārkāpts konkurences likums un vai visi tirgus spēlētāji būs vienādos apstākļos?" pauž Krasavceva.
Pretējās domās gan ir vairāki portāla Diena.lv uzrunātie kino jomas eksperti, tostarp kino kritiķe Daira Āboliņa, kura sacīja, ka šādu ideju noteikti ir vērts attīstīt tālāk. "Tas, ka no ārzemju filmu izrādīšanas šeit Latvijā, piemēram, 0,5% aiziet nacionālajam kino un, ja tas tiktu pasniegts kā valstiski svarīgs nacionālā kino misijas jautājums, es domāju, ka tā tas varētu būt," atzina Āboliņa.
Viņa gan neuzskata, ka šāds nodoklis varētu izglābt Latvijas kino situāciju, bet zināmu atbalstu tas varētu sniegt. "Holivudas filmas ir tās, kuras publika skatās un ir skaidrs, ka tas ir bizness. Ja cilvēki ir šajā biznesā, es domāju, ka viņi varētu būt kaut kādā veidā lojāli nacionālā kino situācijai."
Pirmajā brīdī šāda ideja var šķist smieklīga, atzīst festivāla 2ANNAS programmas kuratore Līva Pētersone, taču, ja tas nāktu par labu latviešu filmu ražošanai, ideja būtu atbalstāma. Viņa gan uzsver, ka iekasētās naudas sadalei būtu jābūt bez speciāliem nosacījumiem, jo mākslīgi kūrēts nacionālais pasūtījums, viņasprāt, nav pareizais veids kā organizēt kino ražošanu. "Tam ir propagandas un autoritāru režīmu iezīmes," pauž Pētersone.
Kino režisors Juris Poškus portālam Diena.lv sacīja, ka visticamāk par šādu nodokli būtu ļoti nepamierināti kinoteātru īpašnieki, turklāt ir grūti pateikt, vai tas nestu tādu pienesumu, kas varētu tiešām pacelt Latvijas kino industriju.
"Te ir tāda kutelīga situācija, kur sadurās bizness un kultūras intereses. Šajā gadījumā tas ir jautājums par to, kas ir prioritāte. Teiksim Francijā viņi izveidoja tādu sistēmu, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, ka kultūrai ir prioritāte. Tas ir politisks lēmumus, par to, kas mūsu valstī ir prioritāte – vai tā ir peļņa vai tā ir kultūra," atzīst Poškus.