Kā pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja tās vadītājs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis komisijas lēmums bija vienbalsīgs. Straumem esot atbilstoša izglītība un labas svešvalodu zināšanas. Straume MIDD strādājot vairāk nekā 15 gadus, viņš pabijis arī starptautiskajās misijās. Straume redz aicinājumu sakārtot un mobilizēt korupcijas apkarošanas iestādi, norādīja Citskovskis.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir viena no trim Latvijas drošības iestādēm, kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus. Tā darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.
Straumes amatpersonas deklarācijas dati nav publiski pieejami.
Tagad konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, tad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Trešdien konkursa komisija uzklausīja kopumā divus otrajā kārtā tikušos KNAB priekšnieka amata pretendentus. Komisija veica pārrunas ar pretendentiem un lūdza pretendentus sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību.
Komisiju vada Citskovskis, un tās sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
Pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā. Konkursā bija pieteikušies deviņi kandidāti, taču otrajā kārtā tika divi pretendenti.
Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.
Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.
replika
atkal cirks?
šitaskovskas