Jautājums par koku ciršanu saistībā ar Pils laukuma pārbūves projekta izstrādi tika skatīts atkārtoti.
Kā akcentēja komisijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), pils laukuma pārbūves projekta autoru piedāvātie argumenti koku izciršanai nebija pārliecinoši, tāpēc Stepaņenko nemainīja savu pagājušajā ceturtdienā pausto viedokli, ka visi koki laukumā saglabājami.
Arī Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš (LZP) minēja, ka laukuma pārbūves projekta autoru teiktais nav pārliecinājis viņu, jo to augšana netraucē Valsts prezidenta protokola funkciju izpildei, tādēļ koki ir jāsaglabā.
Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka projekta izpildes gaitā arboristiem ir jāveic koku apkope, izcērtot sausos zarus un apkopjot koku lapu vainagus, tādējādi uzlabojot koku veselības stāvokli un paildzinot to dzīves ilgumu.
Jau ziņots, ka iepriekšējās nedēļas sākumā Apstādījumu saglabāšanas komisija nespēja pieņemt konkrētu lēmumu, ko iesākt ar Pils laukumā esošajiem kokiem, tādēļ tika atbalstīts priekšlikums ceturtdien, 19.maijā, doties uz laukumu un klātienē izvērtēt situāciju.
Pēc koku apskates komisijas priekšsēdētājs Stepaņenko pauda viedokli, ka visi Rīgas Pils laukumā esošie koki būtu saglabājami.
Skvērā pie Rīgas pils tiek plānots izcirst desmit kokus - Holandes liepas, ko esot nepieciešams darīt koku veselības un augšanas stāvokļa dēļ, kā arī tādēļ, lai uzlabotu laukuma funkcionalitāti, ērtību un vizuālo veidolu. Tāpat tika minēts, ka koku ciršana varētu tikt veikta drošības pasākumu veicināšanai un Valsts prezidenta protokolu ceremoniju veiksmīgākai norisei.
Minētā jautājuma publiskā apspriešana ilga no 11.aprīļa līdz 22.aprīlim, un tās rezultātā tika iegūti 58 cilvēku viedokļi, no kuriem 47 noraida lēmumu par koku izciršanu, uzsverot, ka visi koki pilsētā ir ainaviski vērtīgi un tādēļ ir jāsaglabā. Trīs cilvēki pauda daļēju atbalstu koku izciršanai, atzīmējot, ka lietderīgi būtu izcirst bojātos, nevērtīgākos un necilākos kokus, savukārt astoņi cilvēki atzīmēja, ka pilnībā atbalsta koku izciršanu, jo tādējādi tiks uzlabota laukuma funkcionālā nozīme un tas arī vizuāli labāk izskatīsies.
Būvvaldē tika saņemta vēstule no Valsts prezidenta kancelejas, kas pauda viedokli, ka koki netraucē ne Valsts prezidenta protokola izpildei, ne arī drošības apsvērumu dēļ un prezidenta kanceleja ir par koku izciršanu tikai tad, ja tie kļūst bīstami.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Gaidis Balodis aicināja pirmdien notikušās sēdes dalībniekus paraudzīties uz šo jautājumu plašāk, par argumentu minot to, ka koki sniedz minimālu apgādi ar skābekli, turklāt šiem kokiem ilgtermiņā nav nākotnes perspektīvas, jo koku veselības stāvoklis pasliktinās. Līdzīgus argumentus pauda arī Pils laukuma pārbūves projekta līdzautores, vēršot komisijas locekļu uzmanību uz to, ka šajā situācijā ir nepieciešams pieņemt kompromisa lēmumu, izvērtējot ne tikai koku veselības stāvokli, bet arī ainavisko vērtību, kā pozitīvo piemēru minot nesen atjaunoto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kura restaurācijas darbu laikā tika izcirsti aptuveni 20 koki.