Komisija gadījumu par bērna "aizmiršanu" psihoneiroloģiskajā slimnīcā skatīs ārkārtas sēdē

Viņš uzskata, ka notikušais spilgti parāda sistēmu, kurā cilvēks var gadiem ciest no kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

"Sāpīgākais, ka šajā stāstā iesaistītājām iestādēm ir bijušas daudzas iespējas absurdo situāciju pārtraukt, bet neviena no tām nav izmantota. Un paradoksāli, ka neviena no iesaistītajām institūcijām pēc notikušā atklāšanas nesteidz uzņemties atbildību. Šeit noteikti ir nepieciešama politiska iejaukšanās, lai nepieļautu bezgalīgu atbildības futbolēšanu starp ierēdņiem," pauž Skride.

Komisija uz jautājuma izskatīšanu aicinājusi Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Rīgas bāriņtiesas amatpersonas, kā arī cietušās personas juridisko pārstāvi.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas slēgtā sēde notiks trešdien, 8. maijā, plkst. 9. Pēc sēdes Jēkaba ielā 10/12 pie 210.telpas komisijas vadītājs Skride plāno sniegt paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem.

Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto, valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns gandrīz deviņus gadus "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.

Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.

Zēns 2000. gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži, kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc Ainažiem viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā Marsa gatve. Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.

Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.

Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.

Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā Ainaži. Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.