KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc atļāvusi darījuma īstenošanu.
Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.
"Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda, ka "Eesti Gaas" ir saņēmusi KP un arī Latvijas valdības atļauju iegādāties "Gaso". Šī darījuma izmaksas pārsniedz 120 miljonus eiro.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pauž pārliecību, ka "Eesti Gaas" vadībā "Gaso" turpinās stiprināt un attīstīt Latvijas gāzapgādes sistēmu, no kā ieguvēji būs ne tikai Latvija, bet viss Baltijas reģions.
Savukārt "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks pauž, ka uzņēmums novērtē Latvijas valdības uzticību. "Mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijā gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus," viņš norāda, uzsverot, ka sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis "Eesti Gaas" darbības izvēršanai, lai uzņēmums reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu.
"Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. "Eesti Gaas" grupa nodarbojas arī ar gāzes vairumtirdzniecību starptautiskajā tirgū. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.
"Eesti Gaas" meitasuzņēmums SIA "Elenger" pārdod dabasgāzi un elektroenerģiju mājsaimniecībām un korporatīvajiem klientiem Latvijā. Turklāt SIA "Elenger" un Igaunijas "Elenger Marine" korporatīvajiem klientiem piedāvā arī LNG risinājumus ārpus tīkla. Bez tam Latvijā darbojas arī citi "Eesti Gaas" grupas, proti, tās mātessabiedrības AS "Infortar", uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar elektroenerģijas ražošanu un citiem darbības veidiem.
Savukārt "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. "Gaso" nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību.
Ņemot vērā, ka "Gaso" un "Eesti Gaas" meitasuzņēmums "Elenger Latvija" darbojas divos secīgos dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmos, tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.
KP norāda, ka, vērtējot "Eesti Gaas" un "Gaso" vertikālo integrāciju, ir jāņem vērā uzņēmumu darbību ietekmējošie normatīvi, piemēram, Enerģētikas likums un no tā izrietošie normatīvi, kas neparedz tiesības dabasgāzes tirgotājiem piedalīties faktiskā dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanā jeb dabasgāzes piegādē.
Tāpat Enerģētikas likums paredz tikai atsevišķus gadījumus, kad sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā - dabasgāzes iepirkumos no piegādātājiem vai dabasgāzes tirdzniecībā lietotājiem. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dabasgāzes tirgotāja un dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības jomas un funkcijas ir stingri nodalītas. Vienlaikus Enerģētikas likums nosaka, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatoram jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi.
Tādējādi "Eesti Gaas" un "Gaso" apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu vertikālā integrācija faktiski nevar tikt īstenota - apvienošanās dalībnieki nevarēs gūt labumu no vertikālās integrācijas, skaidro KP.
Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.
"Latvijas gāze" šogad sāka "Gaso" pārdošanas procesu, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri.
"Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
"Gaso" vienīgais akcionārs ir "Latvijas gāze". Savukārt "Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
Vienlaikus "Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kura pieder Igaunijas uzņēmējiem Ainam Hanšmitam, Ennam Pantam un Kalevam Jervelillam.
"Infortar" darbojas piecās valstīs, un uzņēmuma galvenās darbības jomas ir enerģētika, kravu pārvadājumi un nekustamais īpašums. "Infortar" bilances apjoms sasniedz 1,1 miljardu eiro. "Infortar" koncernā ietilpst kopumā 47 uzņēmumi, tostarp "Infortar" pieder 41% "Tallink Grupp", 100% "Eesti Gaas", kā arī daudzveidīgs nekustamo īpašumu portfelis.
pievienota 4.-6.rindkopa