Pagaidām gan nav īsti saprotams, kā tieši tiks izmantots finansējuma palielinājums un kādēļ tas nepieciešams tieši šādā apjomā. 2023. gada valsts budžeta finansējuma sadaļā par Ekonomikas ministrijas izdevumu pozīcijām, konkurences politikas īstenošanai 2023. gada budžeta projektā ir iezīmēti 3 343 891 eiro, kas ir par miljonu eiro vairāk, nekā bija 2022. gadā – 2 337 931 eiro.
Iepazīstoties ar šā gada KP plāniem finansējuma kontekstā, redzams, ka šogad plānots palielināt KP darbinieku skaitu par pieciem cilvēkiem, tajā pašā laikā veicamo darbu un funkciju apjoms īpaši nepalielinās. Līdz ar to pirmšķietami var izteikt pieņēmumu, ka daļa no miljona eiro ir iecerēta tieši KP esošo darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Piemēram, sadaļā “Iespējamo pārkāpumu izpēte” lasāms, ka šogad plānots izpētīt 28 potenciālo pārkāpumu gadījumus, kas ir tikai par trim vienībām vairāk kā pērn plānotais, turklāt par diviem gadījumiem mazāk nekā bijis 2021. gadā.
Sadaļā “Augstas prioritātes tirgu izpētes” redzams, ka šajā jomā ir paredzēts veikt par vienu izpēti vairāk nekā pērn un par divām vairāk nekā 2021. gadā. Tāpat šogad paredzēts īstenot deviņus “Pasākumus konkurences neitralitātes nodrošināšanai”, kas ir par vienu vairāk nekā pērn un par trim vairāk nekā 2021. gadā. Sadaļā “Tirgus dalībnieku plānoto apvienošanās seku ietekmes izvērtēšana uz konkurējošo vidi” plānots īstenot 16 pasākumus, kas ir tikpat kā pērn un par sešiem pasākumiem mazāk nekā 2021. gadā. Te gan jāpiebilst, ka attiecībā uz 2022. gadu dati par veiktajiem pasākumiem augstāk minētajā dokumentā ir ierakstīti kā plānotais sniegums, līdz ar to iespējams, ka reālie dati var atšķirties, tajā pašā laikā 2021. gada dati ir uzrādīti jau kā faktiskais KP sniegums.
Vienīgās divas sadaļas, kas šogad KP pienākumu klāstā ir nākušas klāt un nav iepriekš bijušas, ir viedokļa sniegšana padomdevēju Komitejai EK lēmumu pieņemšanai – te gan nekādu dižu plānu nav, jo ir paredzēts sniegt vienu šādu viedokli.
Savukārt otrs jaunievedums, ko KP no šā gada paredz izmaiņas normatīvos, ir “Atbilstoši pasūtītāja lūgumam izvērtēti publiskie iepirkumi un sniegts viedoklis” – šogad un nākamajos divos gados plānots īstenot 24 šādas aktivitātes ik gadu.
Līdz ar to kopumā secināms, ka, neskatoties uz diezgan iespaidīgo KP finansējuma paredzamo pieaugumu, nekādas lielas izmaiņas KP ikdienas aktivitātes nav saskatāmas. Turklāt arī nākamajos gados iezīmētais – gan ne tik ļoti straujais – finansējuma pieaugums neuzrāda nekādus būtiskus pieaugumu plānos uzskaitītajās KP darbībās.
Interesanta nianse skatāma sadaļā “Kvalitātes rādītāji” - līdz ar finansējuma pieaugumu, kam, loģiski pieņemot, būtu būtiski jāuzlabo KP darbības pozitīvais efekts, nekādas lielas izmaiņas pat pati KP neprognozē. Kā lasāms dokumentā, pērn 60% uzņēmēju bijis pozitīvs vai drīzāk pozitīvs vērtējums par KP ietekmi uz darba tirgu. Tieši tādu pašu vērtējumu KP sagaida šogad, bet nākamajos divos gados prognozē, ka šis rādītājs būšot 65%. Respektīvi – var izdarīt secinājumu, ka arī pati KP nesagaida, ka tās darbu uzņēmējdarbības vide sāks vērtēt pozitīvāk.
Zīmīgi gan, ka teju paralēli budžeta projekta izskatīšanai un akceptēšanai valdībā, un tā iesniegšanai Saeimā KP izplatīja medijiem paziņojumu, kurā norādīja: “Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2022. gada darbības rezultātus un aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā iestādes budžetu šajā periodā, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā.”
Lai aprēķinātu sabiedrībai radīto ieguvuma, KP esot balstījusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas starptautiski rekomendētā metodoloģijā, pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības īpatnībām un papildinot ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un citu pasaulē augsti novērtētu konkurences uzraudzības iestāžu praktiskajiem atzinumiem.
AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis Dienai gan norādīja, ka ir vairāki iemesli, kādēļ būtu nepieciešams KP budžeta palielinājums. “KP piešķirto funkciju pieaugums: piemēram, 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Atbilstoši tiem tika izvirzīts jauns kritērijs, atbilstoši kuram pasūtītājs var liegt pretendenta dalību iepirkumā. Ja pasūtītājs konstatē norādes, kas liecina par kandidātu iespējamu aizliegtu vienošanos, pasūtītājam ir jākonsultējas ar KP, saņemot iestādes viedokli par konstatēto. Ja KP apstiprina pasūtītāja aizdomas, pasūtītājs būs tiesīgs pieņemt lēmumu par kandidāta izslēgšanu no dalības attiecīgajā iepirkumā,” skaidro J. Zelmenis.
Kā otru būtisku faktoru BDO Latvija partneris uzskata cilvēkresursu faktoru: “Lai veicinātu KP kā spēcīga konkurences uzrauga darbību, tai ir nepieciešami apmācīti, zinoši un pieredzes bagāti darbinieki. Lai novērstu to rotāciju un lai samazinātu darbinieku pārslodzi, ir nepieciešams palielināt to skaitu un vismaz par 20-40% palielināt darbinieku algas. Tādējādi tiktu novērsta/samazināta darbinieku rotācija, kas ļautu esošajiem darbiniekiem uzkrāt pieredzi un zināšanas, kas ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvāku KP darbu. Tāpat tas iestādei ļautu piesaistīt nozares labākos, spēcīgākos pārstāvjus.”
Arī citi biznesa un konkurences jomu eksperti sarunā ar Dienu norādīja, ka nenoliedzami ir nepieciešams finansējuma palielinājums KP darbības kvalitatīvākai nodrošināšanai, tomēr no pašreiz pieejamās informācijas īsti netop skaidrs, kā tieši patiesībā tik būtisks finansējuma pieaugums tiks izlietots un dos būtisku pienesumu visai tautsaimniecībai, pat neskatoties uz augstāk uzskaitītajiem KP šā un nākamo gadu darbības plāniem. Tāpat arī diskutabls esot KP definētais tās darbības rezultātā sasniegtais devums valstij, jo konkurences jomā kopumā ir jāņem vērā daudz vairāk faktoru, kas tieši un netieši ietekmē visas tautsaimniecības attīstību, tostarp arī to, vai, piemēram, novērsts formāls, normatīvos ierakstīts pārkāpums, tomēr rezultātā nerada būtiskas negatīvas sekas citos aspektos. Līdzīgi kā, piemēram, savulaik KP pieņemtais lēmums saistībā ar taksometru pakalpojumu nodrošināšanu pie lidostas Rīga, kad tika uzdots atļaut tur sniegt pakalpojumus ikvienam taksometru jomas dalībniekam, taču rezultātā uz vairākiem gadiem izveidojās haoss, ar kuru netika galā neviena uzraugošā institūcija, turklāt tika fiksēts ļoti liels sūdzību skaits par klientu apkrāpšanas gadījumiem saistībā ar brauciena apmaksu. Diemžēl arī patlaban vismaz publiskajā telpā ik pa laikam izskan informācija, ka pie lidostas joprojām ir novērojami aizdomīgi pakalpojumu sniedzēji.
Līdzīgi ir arī ar pēdējiem diviem skaļākajiem KP lēmumiem – “būvnieku karteļa” un “autobusu karteļa” lietās. Turklāt pagaidām esot pāragri viennozīmīgi uzskatīt šos abus gadījumus kā būtisku KP panākumu gan tādēļ, ka abos gadījumos lēmums nav stājies likumiskā spēkā un vismaz teorētiski pastāv divi iznākuma varianti – ka tiesa galīgajā instancē atzīst KP lēmumus par pamatotiem, gan arī – ka lēmumi tiek atcelti.
Tajā pašā laikā J. Zelmenis, lūgts komentēt abus šos procesus, norāda: “Var piekrist, ka tiešs finansiāls ieguvums valstij būs pēc KP lēmumu stāšanās spēkā. Vienlaikus jau uzreiz tiek radīts netiešs ieguvums sabiedrībai, kas radīs ieguvumus nākotnē: pirmkārt, tā ir KP lēmumu preventīvā nozīme. Tirgus dalībniekiem tiek atgādināts, ka tie tiek uzraudzīti, ka to veiktie pārkāpumi tiek monitorēti un fiksēti. Un otrkārt, ar katru šādu lēmumu sabiedrība tiek izglītota konkurences tiesību jomā, kas rada ieguvumu valstij ilgtermiņā (paturēsim prātā, ka konkurences tiesību pārkāpumi nodara kaitējumu patērētājiem jeb sabiedrībai).”