Jautājums par kritisko demogrāfisko situāciju Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, un svarīgākais aspekts šī jautājuma kontekstā ir sieviete un viņas veselība, uzskata profesore Ilze Vīberga, medicīnas doktore, pētījuma Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013. gads) vadītāja. "Sievietei ir lemta neparasta bioloģiskā spēja ieņemt, iznēsāt un dzemdēt bērnu. Taču bez šīs spējas pastāv arī sievietes kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad dzīves laikā kļūt par māti. Mūsdienīgas - ar ko saprotam ilgtermiņa maksimāli drošas, efektīvas un ērtas kontracepcijas, par kuras lietošanu nav jāatceras ikdienā,- izmantošana ir labākais veids, kā sievietei pašai plānot savu dzīvi - izglītību, karjeru, laiku ģimenei un bērniem. Iespēju kontracepcijas jomā ir daudz, diemžēl Latvijā sievietes atšķirībā no attīstītajām pasaules valstīm šīs iespējas pagaidām neprot izmantot savā labā," atzīst Vīberga.
Viņasprāt, ir utopiski cerēt, ka grūtniecības pārtraukšanas procedūras jeb abortus Latvijā izdosies izskaust vispār. Taču būtu jātiecas uz to, lai mākslīgo abortu skaits kļūtu pēc iespējas mazāks - nevis aizliedzot vai biedējot, bet informējot un izglītojot par izsargāšanās iespējām. Jo daudzi pāri Latvijā savu seksuālo dzīvi joprojām balsta nevis uz drošām, bet maz efektīvām kontracepcijas metodēm un cerību, ka gan jau šoreiz izspruksim sveikā. Par nevēlamu grūtniecību un kontracepcijas praksi veiktais pētījums liecina, ka Latvijas sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no vecuma, izglītības līmeņa, finansiālā stāvokļa, partnerattiecībām, grūtniecību un dzemdību skaita. 21,4% aptaujāto sieviešu pirms nevēlamās grūtniecības iestāšanās kontracepciju nebija lietojušas, savukārt teju puse no šīm sievietēm maldīgi domāja, ka grūtniecība viņām vispār nevar iestāties.
Nozīmīgākais faktors, kas ietekmē kontracepcijas pieejamību, ir valsts politika. Lai arī PVO Latvijas veikumu reproduktīvās veselības jomā vērtē pozitīvi - ir daudz politisku dokumentu, aktivitāšu, spēcīgs nevalstisko organizāciju sektors, informācija par aptveri, būtu jārod iespējas vairāk atbalstīt veselības veicināšanu, kas ietver arī kontracepcijas lietošanu. Piemēram, Igaunijā sievietēm pēc dzemdībām par brīvu tiek nodrošināta intrauterīnā kontracepcija. Portugālē pilnīgi vai daļēji tiek apmaksāta vairāk nekā puse hormonālo tablešu. Rumānijā kontracepcija tiek apmaksāta īpašām iedzīvotāju grupām, Zviedrijā - jauniešiem līdz 20 gadiem, Holandē - līdz 21 gadam utt. Arī Latvijā būtu jāparedz, lai apdrošināšana segtu vismaz daļu kontracepcijas, sākot ar māmiņām pēc dzemdībām, jauniešiem un citām cilvēku grupām, kam nav finansiālu iespēju iegādāties kontracepciju. Jānodrošina arī kontracepcijas konsultāciju kvalitāte: mītu sabiedrībā ir ļoti daudz, un speciālistu uzdevums ir nevis pārliecināt "par" vai "pret", bet sniegt uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem balstītu informāciju.
Plašāk lasiet Irīnas Meļņikas rakstā Labākais veids, kā sievietei plānot savu dzīvi otrdienas, 1.aprīļa, laikraksta Diena 6.-7.lpp.!