Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.
Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.
Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad jūlija sākumā bija atzīti parādi 612,37 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 260,555 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 351,814 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 351,784 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 30 000 eiro apmērā.
Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.jūlijā bija piešķirti parādiem 187,598 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, jūlija sākumā bija 293,939 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.
Mēnesi iepriekš - 2021.gada jūnija sākumā - Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,078 miljardu eiro apmērā, bet 2022.gada 1.janvārī - 1,044 miljardu eiro apmērā.