Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50-100% vairāk. Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem ievērojami atšķiras ienākumu līmenis.Īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma rezultātā tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem.AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par ES darbību pārkāpums.Pirmo reizi KP konstatēja, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varu, 2008.gada nogalē. Toreiz KP secināja, ka gada maksa par muzikālo darbu publisko izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, un AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa, atzina par nepamatotu. Pēc KP lēmuma AKKA/LAA tarifikācijas principus mainīja.
AKKA/LAA ir saņēmusi KP lēmumu, kurā AKKA/LAA piemērots 45 646 latu sods, taču AKKA/LAA nepiekrīt šim lēmumam un pārsūdzēs to Administratīvajā apgabaltiesā.
"Pārsteidzoši, ka valsts iestāde, vērtējot AKKA/LAA tarifus, piemēro kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, nekā šī pati iestāde ir piemērojusi 2012.gada augustā, pieņemot lēmumu attiecībā uz blakustiesību organizācijas Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) tarifiem. Tāpat ir pilnīgi nesaprotami, ka KP par nepamatotiem atzīst tarifus, kuri ir izstrādāti, ņemot vērā KP iepriekš pieņemtos lēmumus un skaidrojumus par to, kā šie lēmumi jāsaprot," akcentēja AKKA/LAA.
AKKA/LA uzskata, ka šāda KP īstenotā uzraudzība nav savietojama ar Administratīvā procesa likumā ietvertajiem vienlīdzības un tiesiskās paļāvības principiem.
Biedrība min, ka KP autoratlīdzības salīdzinājumam un vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības (ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijās veikts salīdzinājums, nevis tāds šaurs reģions kā Baltijas valstis, kā tas ir noticis šajā gadījumā. "KP ignorēja pat faktu, ka Rumānijā, kas ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, autoratlīdzība ir augstāka nekā Latvijā. Līdz ar to AKKA/LAA ieskatā KP lietā esošos faktus ir vērtējusi izlases kārtībā, ņemot vērā tikai tos, kuri tās ieskatā pamato pieņemto lēmumu, nevis objektīvi izvērtējot visus lietas apstākļus," pauda biedrības pārstāvji.
AKKA/LAA nepiekrīt KP lēmumam, jo uzskata, ka lietas izvērtēšanā nav ņemti vērā vairāki svarīgi kritēriji.
(ziņa papildināta ar AKKA/LAA komentāru)