SIA Memory water dzeramā ūdens tirgū darbojas jau desmit gadus. Pēc pašu stāstītā, ūdens tiek iegūts no unikāla dabas nostūra Daugmales pagastā. Firma izvēlējusies agresīvu mārketinga stratēģiju, savam produktam piedēvējot pārdabiskas īpašības - ūdenim esot atmiņa, kas ietekmē arī tā lietotāju.
Memory water ražotāji apgalvo, ka viņu ūdens ir pārāks par konkurentu piedāvāto. Tas esot attīrīts no negatīvas informācijas un palielina cilvēka Bio enerģiju. Pētniekiem līdz šim nav izdevies iegūt pierādījumus, ka kāds no šiem apgalvojumiem būtu patiess.
Savās video uzrunās Memory water dibinātājs Jānis Pļaviņš stāsta, ka citi dzeramā ūdens ražotāji savu produktu attīra no nevēlamiem piemaisījumiem, piejaucot tam destilētu ūdeni, tāpēc tas nav uzskatāms par dabisku ūdeni. Viņa piedāvātais esot dabisks - to apliecina kvalitātes zīme Bio ūdens. Kvalitātes zīmes izveidotājs ir pats Pļaviņš.
Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija un BIOR pārbaudījis uzņēmuma apgalvojumus par strukturēto Bio ūdeni un secinājušas, ka patērētāji tiek maldināti par produkta kvalitāti, jo tam nav pierādījumu. Pārbaudīts arī firmas iesniegtais Ūdens strukturēšanas tehnoloģijas apraksts. Veselības inspekcija atzinusi, ka tas sastāv no subjektīviem, nepārbaudāmiem, pseidozinātniskiem un ezotēriskiem apgalvojumiem.
Lai arī tirgus uzraugi saskata pārkāpumus, ar biznesu firmai sokas labi. Lursoft dati rāda, ka trīs gados apgrozījums ik gadu audzis par 30 procentiem un 2018.gadā sasniedzis 310 000 eiro. Peļņa bija 112 000 eiro. Uzņēmums nodarbojas ne vien ar ūdens tirdzniecību, bet savā internetveikalā piedāvā arī veģetārus un vegānu ēdienus, kosmētiku un higiēnas preces.
2018.gads uzņēmumam ir bijis īpaši veiksmīgs - saņemts 133 000 grants no Labklājības ministrijas un Altum projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai. Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, Memory water pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti. Par saņemto naudu nopirkta 100 000 eiro vērta ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārta.
Tagad uzņēmums iecerējis iegūt vēl papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits Memory water dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums Prana energy. Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir invalīdi.
Pārbaudot Memory water atklājies, ka no 13 darbā pieņemtajiem invalīdiem tikai viens ir saņēmis algu, kas lielāka par minimālo, bet deviņu personu mēneša alga nepārsniedz 35 eiro. Tie strādājuši desmit stundas mēnesī.
Eksperti secinājuši, ka uzņēmuma darbība, saņemot Altum grantu, vērsta nevis uz sociālo mērķu sasniegšanu, bet uzņēmējdarbības attīstību, veicot iekārtu automatizāciju, tāpēc eksperti vienbalsīgi atteikuši statusa sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu. Pļaviņš komisijas lēmumu pārsūdzēja un Labklājības ministrijas vadība izlēma, ka taisnība ir uzņēmējam, jo formāli prasības ir izpildītas.
Ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra lēmumu uzņēmumam Memory water sociālā uzņēmuma statuss piešķirts no 19.novembra, SIA Prāna energy no 3.decembra. Tas ļauj abiem uzņēmumiem pretendēt uz naudu no Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekta un uzņēmumu pārstāvis neslēpj, ka to arī darīs. Komisijas pārmetumi par darbošanos pretēji sociālo uzņēmumu likuma jēgai esot nepamatoti, jo likumā neesot teikts, cik stundu nolīgtie invalīdi jānodarbina.
Uzņēmums Memory water ir nonācis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzes lokā. Partiju finanšu uzraugi konstatēja, ka uzņēmums ir piedalījies partijas KPV LV reklāmas kampaņā pirms 13.Saeimas vēlēšanām, taču to nav deklarējis. Firmai uzlikts 600 eiro sods. Novembrī Jēkaba Straumes lēmumu vērtēja tiesa un atstāja to negrozītu.
Sociālā uzņēmējdarbība ir Labklājības ministrijas pārziņā. To vada KPV LV partijas pārstāve Ramona Petraviča. Viņa norāda, ka nezina, vai firma ir vai nav atbalstījusi KPV LV.
Sociālo uzņēmumu ekspertu komisija ir dusmīga, jo, pateicoties Labklājības ministrijas un nevalstisko organizāciju pūlēm, ir izdevies iegūt Eiropas naudu cēliem mērķiem, taču formāli izpildot likuma prasības, tagad pie tās tiek pielaistas arī firmas, kas te saskata tikai iespējas biznesa attīstībai. Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.
Andris Latvers
REX
ha