Viņa pastāstīja, ka noslēguma ziņojums bija jau gandrīz gatavs, bet pēdējie notikumi likuši aizdevējiem nedaudz piebremzēt šo procesu, lai iedziļinātos situācijā.
"Ziņojums bija gandrīz gatavs, bet tagad nepieciešams vēl papildu laiks," sacīja Eiropas Komisijas pārstāve.
Otrdien Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka žurnālistiem prognozēja, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada valsts budžetu varētu tikt noslēgtas līdz šā gada 22.decembrim.
Viņš norādīja, ka patlaban notiekot vienošanās dokumentu tekstu saskaņošanā un galīgā vienošanās varētu tikt panākta līdz aizdevuma programmas noslēgumam - 22.decembrim.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš panāca vienošanos par papildu 29,1 miljona latu nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem. Šie priekšlikumi vēl tiek pārrunāti ar starptautiskajiem aizdevējiem, un kopējais 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms tagad plānots 156,1 miljona latu apmērā.
Šteinbuka arī norādīja, ka pēdējie notikumi Lietuvas un Latvijas banku sistēmā ir ārkārtas gadījums.
"Izzagšana kā tāda - tas ir fakts, kuru ļoti uzmanīgi vēro un analizē EK," sacīja Šteinbuka. Tomēr viņa atturējās kritizēt Latvijas banku tirgu uzraugus, akcentējot, ka no šāda nozieguma - izzagšanas - nav pasargāts neviens.
Šteinbuka arī atzina, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēdējie notikumi ir "milzīga problēma", taču Eiropas mērogā tas tā nav.
EK pārstāvniecības vadītāja uzsvēra, ka Latvija Krājbankas kraham ir sagatavojusies labāk nekā iepriekšējo banku krīžu gadījumā. Bankas Baltija bankrota rezultātā cilvēki zaudēja visus savus iekrājumus, bet tagad, pateicoties Eiropas Savienības direktīvām, valsts garantē līdz 100 000 eiro (70 000 latu) noguldījumus. Savukārt Parex bankas krīzes laikā Latvijas budžets bija nesabalansēts.
Šteinbuka akcentēja, ka banku uzraudzība ir kopēja Eiropas problēma, kurā jāmeklē līdzsvars starp kontroli un uzņēmēju interesēm.