Krājbankas lietā uzpeld, iespējams, viltoti dokumenti

2011. gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā bija miglaina un neprecīza informācija par to, kas īsti noticis ar Latvijas krājbankas korespondējošos kontos iesprūdušajiem 127 miljoniem latu, par kuru atgūšanu šobrīd notiek tiesvedība. 


Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā komisija un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltic lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Tādējādi, iespējams, «zem sliedēm» pamests arī bijušais Krājbankas vadītājs Ivars Priedītis, kura advokāts Jānis Davidovičs savukārt pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka». Aizdomas par dokumentu viltojumiem šobrīd ir arī KPMG Baltic. 


«Mēs esam informēti par šādiem dokumentiem un mums ir aizdomas, ka tie varētu būt viltoti, taču šobrīd plašāk nevaram komentēt šos jautājumus, lai nepārkāptu pirmstiesas izmeklēšanas noslēpumu un nekaitētu mūsu tiesvedībām,» tā DB atzina KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Šos dokumentus FKTK saņēmis no Krievijas Bankas un, neiedziļinoties to datos, nepārbaudot vairāk kā gadu, iesniedza Apgabaltiesā, pieņēma kā patiesību, saskaņā ar kuru Investbanka it kā izmantojusi tiesības paņemt korespondējošos kontos ieķīlāto naudu, kas kalpojusi kredītsaistībam. 


Pēc advokāta J. Davidoviča teiktā, ir nesaprotama FKTK neizdarība un bezatbildība, neveicot no Krievijas Bankas saņemto dokumentu pārbaudi un izvērtēšanu, jo tajos bija skaidri redzamas viltojuma pazīmes, bet nosūtot tos kā patiesus KPMG Baltic un iesniedzot tos par vienu no pamatiem maksātnespējas procesa uzsākšanai.