Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka ministrijā nav vēl kāds šāda tipa projekts, viņš minēja, ka piemēram, informāciju tehnoloģiju (IT) jomā ZM ir IT padome, kurai līdz šim bija konsultatīvs ieteikuma raksturs, bet tagad padomei ir uzdots obligāti saskaņot visus projektus. Krauze uzsvēra, ka ZM turpmāk neļaus realizēt neizrunātus un finansiāli nelietderīgus projektus.
"Tas sākās 2021.gada beigās, kad valdība piešķīra papildu naudu, un tas bija laiks, kad toreizējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Tā ir problēmas sakne, ka faktiski piešķīra naudu un tikai tad tā laika ministrijas un arī valdības vadība sāka domāt, kā to izlietot," atzīmēja Krauze, atbildot uz jautājumu vai šāda projekta iespējamība neliecina par lielām problēmām ministrijā.
Tāpat Krauze akcentēja, ka nav pareizi saņemt naudu un tikai tad domāt, kā to izlietot, piebilstot, ka sākumā nepieciešams izstrādāt projekta ideju un mērķi.
Ministrs arī pauda, ka par izlietotajiem trīs miljoniem eiro drīzāk vajadzēja iepirkt elektroautomobiļus, nevis būvēt uzlādes stacijas. Lai gan patlaban ZM ir iegādājusies vairāk elektroautomobiļus, projekta izstrādes laikā ministrijai to bija tikai trīs. "Ja toreiz teica, ka šāds lēmums ir ar skatu nākotnē, tad tā nākotne vēl šobrīd nav pienākusi. Ja arī bija ar skatu nākotnē, tad to varēja darīt citādāk," piebilda Krauze.
Viņš norādīja, ka projekts ir izveidots un patlaban tas, ko ministrija var darīt un darīs, ir uzlādes stacijas atvērt visām valsts pārvaldes iestādēm. ZM jau ir nosūtījusi vēstules un runājusi ar citām iestādēm, kas šo tīklu varētu izmantot.
Savukārt attiecībā uz amatpersonām, kas šādus lēmumus iepriekš pieņēma, ir izveidota dienesta izmeklēšanas komisija un drīzumā ir gaidāmi arī pirmie rezultāti. Komisija izmeklēšanu veic par ZM amatpersonām, bet par politiskajām amatpersonām Valsts kontrole (VK) ir nosūtījusi informāciju prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Uz jautājumu vai šī situācija neliecina, ka Latvijā Eiropas fonda naudu neinvestē jēgpilni, ministrs atbildēja, ka patlaban ir redzamas tikai sekas, bet šādas problēmas ir jānovērš jau sākumposmā.
"Piemēram, tā pati ZM IT sistēma, kur zemniekiem bija ļoti lieli iebildumi par datu ievadīšanu. Ja taisa pašu sistēmu un nepaskatās, ka riņķī ir daudz privāto sistēmu, un jau sākumā netaisa tādu sistēmu, kuras datus no privātām sistēmām paņemtu automātiski, bet taisa vēl vienu sistēmu, kurā jāievada dati, tas ir pilnīgi nepareizi," sacīja Krauze, piebilstot, ka šādos lēmumos trūkst plānošanas, nesniedzot optimālo rezultātu.
Jau ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti 25.septembrī uzdeva ZM īstenot Valsts kontroles (VK) izstrādātos ieteikumus, kuri paredz izstrādāt resora faktiskajām vajadzībām atbilstošu tālāko elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla ekspluatācijas modeli līdz 2026.gada 15.janvārim.
Lēmums pieņemts, lai iespējami uzlabotu izveidotā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla noslodzi un mazinātu resora iestāžu iesaisti tīkla apkalpošanā.
Ministrijai līdz 2025.gada 15.jūlijam arī uzdots pārvērtēt VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) iesaisti elektroautomobiļu uzlādes stacijas tīkla ekspluatācijas nodrošināšanā, lai ievērotu ZMNĪ stratēģisko mērķi, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.
Tāpat ZM uzdots līdz 2025.gada 15.janvārim resorā nodrošināt saprotamus un ērtus norēķinus un uzskaiti par elektroautomobiļu uzlādei izlietoto elektroenerģiju, lai nodrošinātu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošanu.
Tāpat ziņots, ka Valsts kontroles revīzijā secināts, ka izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.
Kā norādīja Valsts kontrole, iepriekš neplānotais un par 2022.gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.
Valsts kontrole izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.
ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos, izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.
Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums - uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu (kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas - neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei.
LETA arī ziņoja, ka 2022.gadā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu būvēšanu 2,291 miljona eiro vērtībā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ZM uzticēja energobūvniecības uzņēmumam SIA "Reck".
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" apgrozījums 2023.gadā bija 23,702 miljoni eiro, bet peļņa - 236 918 eiro.
Kompānija "Reck" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Tropos L" (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS "A.C.B." (35%) un SIA "GK2v In" (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.