"Jāsaprot, ka pašlaik atrodamies pavisam jaunā situācijā," Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atsaucās uz aizvadītās nedēļas nogalē fiksētajiem Krievijas stratēģisko tāldarbības bumbvedēju Tu-95 un bumbvedēju Tu-22M lidojumiem virs Baltijas jūras, nodēvējot tos par "bezprecedenta gadījumu un kārtējo Krievijas mēģinājumu radīt nevajadzīgu saspīlējumu".
Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers uzsvēra – kaut Krievijas gaisa spēku lidojumi neitrālajos ūdeņos tuvu Baltijas ārējām robežām pēdējā gadā fiksēti teju ik pārdienas, "stratēģiskie bumbvedēji, turklāt četri uzreiz, nav ierasti viesi mūsu reģionā", tāpēc šo gadījumu nedrīkst atstāt bez ievērības.
Ņemot to vērā, nolemts pastiprināt NATO klātbūtni Baltijas gaisa telpā, patrulēšanas misijas nodrošināšanai palielinot arī finansiālo ieguldījumu no katras Baltijas valsts. Vējonis pauda, ka no Latvijas tie varētu būt aptuveni trīs miljoni eiro.
Parakstot Ministru Komitejas sanāksmes kopīgo komunikē, nolemts turpināt sadarbību arī citās jomās, tostarp būtiski uzlabot informācijas apmaiņas kanālu drošību un operativitāti Baltijas valstu bruņoto spēku starpā, lai garantētu veiksmīgu sadarbību kritiskos brīžos, kad nepieciešama ātra reaģēšana.
Ministri informēja arī par Ukrainas krīzes paskubināto bruņoto spēku modernizācijas progresu, veiktajiem iepirkumiem un nākotnes plāniem, vienlaikus atzīstot – dzīvojot kaimiņos Krievijai, par to būtu jādomā nemitīgi. "Lietuvai modinātājzvans, kas lika saprast armijas modernizācijas nepieciešamību, bija Gruzijas krīze [2008.gadā – red.]," atklāja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Kaut ministri noraidīja tiešu un atklātu Krievijas militārās agresijas iespējamību Baltijā, tika uzsvērts, ka Krieviju no šāda soļa attur tikai NATO valstu vienotība un kolektīvais spēks – tā ir valoda, ko Putina režīms saprot.