Lietuvas Tieslietu ministrija norāda, ka saņēmusi Maskavas arbitrāžas apgabaltiesas lēmumu par viņa pārsūdzības noraidīšanu.
Antonovs savā jaunākajā pārsūdzībā apstrīdēja tiesas lēmumu atteikties pieņemt izskatīšanai viņa kasācijas sūdzību, jo pārsūdzēšanas termiņš bija nokavēts. Kasācijas sūdzību tiesa atteicās pieņemt šā gada 23.jūnijā, bet Antonova apelācijas sūdzību Krievijas 9.arbitrāžas tiesa noraidīja 20.aprīlī.
Antonovs, kuru Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, pagājušā gada 5.augustā iesniedza tiesā minēto kompensācijas prasību pret Lietuvas Tieslietu ministriju. Savus materiālos zaudējumus Antonovs bija novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.
Nedēļu pēc tam tiesa noteica prasības nodrošinājuma pasākumus, aizliedzot atsavināšanu, izīrēšanu, apgrūtināšanu ar trešo personu tiesībām un reģistrācijas darbību veikšanu attiecībā uz vairākiem nekustamā īpašuma objektiem, kas atrodas Snoras īpašumā vai uz kuriem tai ir īres tiesības Maskavā vai Maskavas apgabalā
28.oktobrī Maskavas Arbitrāžas tiesa nolēma izbeigt tiesvedību šajā lietā, kurā Lietuva nolēma izmantot starptautiskajās tiesībās garantēto valsts imunitāti, bet 9.novembrī tika atcelti iepriekš minētie nodrošinājuma pasākumi.
Antonovs šo lēmumu pārsūdzēja, bet Maskavas arbitrāžas apgabaltiesa 30.janvārī atstāja spēkā zemākās instances tiesas lēmumu.
Drīz pēc tam Antonovs iesniedza apelācijas sūdzību.
Aprīlī Viļņas apgabaltiesa apmierināja Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pagaidu drošības pasākumus pret bijušajiem Latvijas Krājbankas un Snoras īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.
Tā nolēma arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā, kā arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.
Kā skaidroja tiesa, prasība bija iesniegta, lai apmierinātu Snoras bankrota administratora Gintara Adomoņa prasību pret bijušajiem baņķieriem, kurā banka grib no viņiem pietiesāt vairāk nekā 500 miljonus eiro.
Kā ziņots, 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par Snoras stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Bijušos Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašniekus Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc Snoras darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad aizpērn Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja Snoras valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra šī gada sākumā saņēma oficiālu informāciju no Krievijas, ka Baranauskam šajā valstī piešķirts patvērums, tāpēc viņš netiks izdots Lietuvai.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās Latvijas Krājbankas akciju.