Politiķis pauda atbalstu IeM rosinājumiem, norādot uz Valsts drošības dienesta paziņojumiem par saskatītajiem riskiem šaujamieroču atļauju piešķiršanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā.
Arī Nacionālās apvienības (NA) deputāts Rihards Kols uzskata, ka vajadzētu pārskatīt Ieroču aprites likumu, kurš šobrīd pieļauj ieroču atļauju saņemšanu personām, kam ir uzturēšanās atļaujas Latvijā. Politiķa ieskatā, drošības iestādēm, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, būtu jāizvērtē, vai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izsniegtās šaujamieroču atļaujas nebūtu anulējamas. Tāpat, viņaprāt, būtu jāizvērtē gadījumi, kad šāda atļauja ir piešķirta Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kas ir vērsušies pret valsti vai atbalstījuši Krievijas agresiju.
Vienlaikus Kols minēja, ka, lai saņemtu atļauju glabāt vai nēsāt pašaizsardzības jeb B kategorijas ieročus, ir jāveic sarežģīta procedūra. Parlamentārietis uzskata, ka vajadzētu mācīties no Ukrainas piemēra un ka pilsoņiem jābūt tiesībām ne tik sarežģītā veidā saņemt pašaizsardzības ieroču atļaujas.
Deputāts Andrejs Judins (JV) pauda viedokli, ka vispirms būtu jāaicina IeM pārstāvjus pastāstīt, kādiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir izsniegtas šaujamieroču atļaujas, jo viņš nedomā, ka ministrija piešķirtu šīs atļaujas, neizvērtējot riskus. Tomēr parlamentārietis uzskata, ka jautājums, vai ārzemniekiem vispār vajadzētu piešķirt šaujamieroču atļaujas, ir apspriežams. Judins uzsvēra, ka nevajadzētu taisīt ažiotāžu, jo "tie nav kaimiņu zemes partizāni, kas šeit atrodas, lai nodarītu kaitējumu Latvijai".
Kā ziņots, Latvijā 193 Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem reģistrēti šaujamieroči, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Šovasar Igaunijas jaunās valdības koalīcijas līgumā Reformu partija, "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija apņēmušās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem nēsāt šaujamieroci Igaunijā, kā arī varētu apsvērt iespējas atņemt ieroča nēsāšanas atļaujas citiem valstij nedraudzīgiem cilvēkiem.