Mēģina iegūt maksimumu
Dienas iepriekšējā publikācijā aprakstītie iemesli, kuru dēļ apsūdzības galvenais trumpis – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstīta Magoņa un Osinovska klātienes saruna – var izrādīties nelikumīgi iegūts un līdz ar to nederīgs, liecina ne tikai par KNAB metožu, bet arī par prokuratūras izmeklēšanas darbu un kvalitāti uzraugošās funkcijas defektiem. Uz tiem pēc stāšanās amatā vairākkārt ir norādījis jaunais ģenerālprokurors.
Turklāt runa ir ne tikai par vienu, visticamāk, nelikumīgi iegūtu sarunas ierakstu. Apsūdzībās arī acīmredzami mēģināts piesegt izmeklēšanas trūkumus un no noklausītajām sarunām izspiest maksimumu. Piemērs ir šis fragments, kurā runa ir nevis par dīzeļlokomotīvēm, bet gan par elektrovilcieniem, ar kuriem Latvijas dzelzceļam nav nekāda tieša sakara un kuru iepirkumam arī nav saistības ar kriminālprocesu:
"Osinovskis: "Nu, viņš kā, viņš tāds godīgi vai, vai reāli uz kaut ko konkrēts konkurss?
Magonis: Nē, nu.
Osinovskis: ...
Magonis: ... Ko piesējies? Tūlīt es... Nē, nu, protams, tas. Nē, nu, tas būs, nu, kāds, nu. Tāds ir universāls. Nu nevar uzrakstīt vienam."
Lai gan no sarunas fragmenta samērā skaidri var nojaust tikai to, ka Magonis paziņo, ka elektrovilcienu konkursa nolikumu nevar uzrakstīt vienam, prokurore no tā izdarījusi principiāli citu secinājumu: tas esot "apliecinājums tam, ka igauņu uzņēmējs izmanto privātās attiecības kā privileģētu pieeju būtiskai informācijai", bet Latvijas dzelzceļa prezidents "atklāj informāciju, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, ierobežotas pieejamības vai paredzētu dienesta vajadzībām".
Trīs apsūdzības
Skaļās krimināllietas izmeklēšana un izskatīšana tiesā ir īpaša ar to, ka, piemēram, uzņēmējam Osinovskim tās ietvaros dažādos laikos ir celtas veselas trīs dažādas apsūdzības, kurās minēti dažādi noziedzīgie nodarījumi, dažādi to izdarīšanas apstākļi un dažādas vietas.
Pirmajā no apsūdzībām, 2016. gada 7. jūlija lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības, skaidri norādīts, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta ir bijusi Igaunijas Republika. Trīsarpus mēnešu vēlāk otrā apsūdzība tiek papildināta ar jauniem apstākļiem, taču joprojām paliek spēkā prokuratūras nostāja, ka noziedzīgā kukuļošana notikusi tieši Igaunijā.
Savukārt vēl pēc divarpus mēnešiem, 2017. gada 10. janvārī tapušajā trešajā apsūdzībā, lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības iepriekš celtā apsūdzība kukuļdošanā papildināta ar vēl vienu noziedzīgu nodarījumu – tā paša pusmiljonu eiro lielā kukuļa piedāvāšanu.
Toties nozieguma izdarīšanas vieta šajā apsūdzībā vairs vispār nav pieminēta, un šim šķietamajam sīkumam patiesībā ir pietiekami svarīga loma tiesas prāvā – vispirms jau tāpēc, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietai ir izšķiroša nozīme jurisdikcijas noteikšanai pār šo krimināllietu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 5. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!