Patlaban rezidencē valda klusums un pamestības sajūta. Mājas pārvaldnieks gan to aprauga regulāri. Viņš gādā, lai tukšajās telpās vajadzīgais ik pa laikam tiktu uzlabots, taču lielāki darbi nav veikti. "Mainīts ir līstes gabals, kurš bija atnācis vaļā. Bet tā kosmētiskie darbi šeit nav veikti," raidījumam atzina rezidences īpašnieka, valsts uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvis, pārvaldnieks Andris Caune.
VNĪ vērtē, ka kosmētiskie defekti varētu būt jānovērš, kā tas ir jebkurā dzīvojamā telpā, kad tiek izvāktas mēbeles un personiskās lietas un ēka ir mazliet nolietota. Piemēram, kosmētiski uzlabojumi vajadzīgi augšstāvā, kur Zatlera dēla bijušajā istabā tecējuši griesti. Savu dara jūras klimats - no tā un putekšņiem fasāde iegūst zaļu krāsu.
Remonta dēļ pieaugs arī nomas maksa. Cik remonts varētu maksāt, VNĪ nesaka, bilstot, ka daudz kas būs atkarīgs no jaunā prezidenta prasībām, kas savulaik bija "klupšanas akmens" Zatleram. Telpas vēl aizvien glabā dažādas ekstras, kas šeit tapa pirms Zatlera ievākšanās, kad rezidence piedzīvoja remontu nepilnu trīs miljonu eiro vērtībā. Pēc VNĪ pārstāvja teiktā, 12 000 eiro vērtā ūdenssiena esot darba stāvoklī un vajadzības gadījumā strādās.
VNĪ nomas maksu par ēku no pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas nesaņem saskaņā ar 2011.gadā noslēgto līgumu. Zatlera kanceleja par rezidenci mēnesī maksāja 21 000 eiro, bet Bērziņa kanceleja sešas reizes mazāk - tikai komunālos un uzturēšanas izdevumus jeb aptuveni 3500 eiro mēnesī.
Kanceleja uzsvērusi: tā kā Bērziņš nedzīvo rezidencē, ietaupīta valsts nauda. Taču tam nepiekrīt VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs. Viņš skaidro, ka ar nomas maksu iestāde atgūst remontā ieguldītos miljonus un tā ir ieinteresēta atgūt ieguldītos līdzekļus. Sanāk, ka naudas samaksa tikai tiek atlikta uz kādu laiku.
Bērziņa kancelejas noslēgtais līgums līdz 1.augustam būs jāpārskata Vējoņa kancelejai. Līgumā patlaban paredzēts, ka noma par rezidenci jāsāk maksāt ne vēlāk kā 2016.gadā. Maksāt tikai daļu no nomas, ja gadījumā tiek izmantota tikai daļa no ēkas, neesot iespējams.
"Daļu no ēkas, visticamāk, īsti tā nevar izmantot. Tas ir viens ēkas komplekss, kurā ir dzīvojamās telpas, palīgtelpas, virtuve, kur nodrošina ēdināšanu. Ja izmanto šo ēku, viņu izmanto visu kopumā," uzskata VNĪ valdes loceklis.
Vējonis galīgo lēmumu par dzīvesvietu vēl nav paziņojis, bet cilvēki, kas gadiem saistīti ar drošības jautājumiem, neslēpj, ka apsargiem prezidenta izvēle dzīvot daudzdzīvokļu mājā sagādās galvassāpes. Bijušais Valsts kārtības policijas priekšnieks Aivars Grigulis vērtē, ka drošību var nodrošināt gan dzīvoklī, gan privātmājā, gan speciālā objektā. Taču šaurā dzīvoklī apsargiem vietas nebūs, var nākties garās stundas pavadīt kāpņutelpā. "Ja ir divistabu dzīvoklis, tur taču ģimene arī ir, viņai arī traucē, tāda bakstīšanās vien ir," sprieda Grigulis.
Iespējams, tieši šī iemesla dēļ daudz skaļāk nekā citas reizes atļaujas runāt arī par prezidenta drošību atbildīgā Militārā policija. "Mēs nodrošinām drošību jebkurā variantā, kā to nosaka Bruņoto spēku likums. Bet, protams, tīri tehniski un cilvēkresursu ziņā dzīvokļa apsardze ir daudz, daudz sarežģītāka un grūtāka. Es ļoti ceru, ka prezidents uzklausīs arī mūsu viedokli, bet, protams, ka lēmums būs viņa ziņā," atzina Militārās policijas komandieris, pulkvedis Tālis Majors.
Par to, kur būtu jādzīvo valsts pirmajai personai, savs viedoklis ir arī etiķetes zinātājiem. "Pēc protokola, jebkuras valsts prezidents vienmēr dzīvo tajos apartamentos, ko nosaka valsts. Tie mājas iedzīvotāji pēc laiciņa vairs nebūs laimīgi, kad viņiem vienmēr vajadzēs iet cauri apsardzei. "Raimondiņš man atnāca un ātri sataisīja krāniņu" - nu man ir jāteic, ka Raimondiņš četru turpmāko gadu laikā diez vai aizies kaimiņienei sataisīt krāniņu," saka etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane.
Viņa arī neko nesaskatot Bērziņa taupības režīmā, jo valsts tā vai tā maksāja, šo rezidenci nepārdeva nevienam. Taču Strautmane saprotot arī Vējoni, kurš "grib būt labais onkulis". "Prezidents nevar būt vienmēr labais onkulis," piebilda Strautmane.
Valsts rezidenci Jūrmalā nevar izmantot citiem mērķiem. Turēt to Valsts prezidenta vajadzībām liek likums, bet iznomāšanu sarežģī fakts, ka ēka akreditēta darbam ar valsts noslēpumu. Četru gadu laikā viesi rezidencē uzņemti tikai divas reizes - 2013.gadā tur tikās Baltijas valstu premjeri, kā arī Rīgas konferences 2013 dalībnieki.