Nākotnes pilnvarojums paredz, ka gadījumā, ja pilnvarotājs būs zaudējis spēju izteikt gribu un nevarēs saprast savas darbības nozīmi, tad viņa pilnvarotais aizgādnis uz ārstu konsīlija izsniegta atzinuma iegūs tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā un interesēs. Nākotnes pilnvarojums būs alternatīva rīcības spējas ierobežošanai.
Satversmes tiesa (ST) 2010.gadā atzina Civillikuma 358.pantu, kas noteica, ka visas personas, kurām ir garīga rakstura traucējumi un trūkst visas vai lielākā daļa garīgo spēju, ir atzīstamas par rīcībnespējīgām, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no šī gada 1.janvāra.
Līdz ar to bija nepieciešams meklēt jaunu regulējumu gadījumiem, kad nopietnu veselības traucējumu dēļ - komas vai insulta gadījumā - ir vajadzīgs veikt pasākumus personas interešu aizsardzībai.
Līdz šī gada 1.janvārim gadījumos, kad personai bija garīga rakstura traucējumi, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā šīm personām nozīmēja ekspertīzi.
Taču, ieviešot aizgādnības nodibināšanu arī personām ar veselības traucējumiem, nebija paredzēta ekspertīzes veikšana, tāpēc šādiem gadījumiem ir nepieciešams paredzēt, ka kompetenta iestāde vai speciālisti sniedz atzinumu par personas spējām.
Ārstu atzinums ir nepieciešams, lai tiesa kopsakarā ar citiem pierādījumiem varētu vērtēt personas veselības stāvokli un lemt par aizgādnības nodibināšanu.
Pilvarnieks no ārsta saņemto izziņu varēs iesniegt notāram atzīmes izdarīšanai nākotnes pilnvarojuma reģistrā.