Laikraksts: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

"Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā Baltijas jūras ostas pilsētā Rīgā specializējās, lai palīdzētu (..) noziedzniekiem noslaucīt savus pirkstu nospiedumus no netīras naudas, pirms tā tiek pārvietota uz ārzonas patvērumiem," lasāms NYT rakstā.

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku Swedbank un Danske Bank kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas, raksta NYT.

Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas "valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem", lasāms NYT.

"Divu miljonu apdzīvotajai Latvijai likmes ir augstas," uzsvērts rakstā, norādot, ka Latvijas ekonomika jau ir cietusi investīciju samazinājuma dēļ un varētu nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kas ierobežotu globālo finanšu tirgu pieejamību Latvijai un, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs vairs nevarētu izmantot savas kredītkartes.

"Reiz daudzsološs piemērs pārejai no padomju stila komunisma uz Rietumu liberālo demokrātiju, tagad Latvija varētu pievienoties naudas atmazgāšanas centru blēžu galerijai, kurā ir Pakistāna, Sīrija un Trinidada un Tobago," brīdina laikraksts.

Tas citē finanšu ministra Jāņa Reira (JV) teikto, ka "šis ir valsts reputācijas jautājums", un tādēļ ir janvārī darbu sākušās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritāte.

Vienlaikus ārvalstu novērotāji ir skeptiski par mazās un salīdzinoši nabadzīgās Latvijas iespējām cīnīties pret Krievijas oligarhiem un organizētās noziedzības darboņiem, "kuri, kā zināms, iejaucas vietējā politikā". Tāpat laikraksts atgādina, ka valdību veido "nestabila piecu labēji centrisku partiju alianse".

Vašingtonā bāzētās domnīcas Atlantijas padome (Atlantic Council) eksperts Krievijas jautājumos Anderss Oslunds norāda, ka problēmas rada Krievijas un Ukrainas kapitāla bankas Latvijā, kuru īpašnieki ir aizdomās tīti. "Šie cilvēki ir spēcīgi un prasmīgi," atzinis bijušais Zviedrijas diplomāts.

NYT vērš uzmanību, ka "daži cilvēki Latvijā kļuvuši bagāti, palīdzot noziedzniekiem pārvietot savu naudu uz parasto finanšu sistēmu". Tāpat laikrakstā piebilsts, ka atklājumi par nelikumībām ir iedragājuši valsts kā stabilas NATO un eirozonas dalībnieces reputāciju, tādēļ kreditēšana valstī ir sarukusi un banku bizness ir kļuvis sarežģītāks.

Vairākas lielās Rietumu finanšu kompānijas ir atteikušas no korespondētājbanku attiecībām ar Latvijas kredītiestādēm, tādēļ Latvijas bankās tikpat kā nav pieejami darījumi ASV dolāros, bet klientiem, lai veiktu darījumus šajā valūtā, ir vajadzīgs ilgāks laiks un ir lielākas izmaksas, raksta avīze.

Attiecību saspīlējums ar ASV un Eiropas finanšu sistēmām ir iedragājis Latvijas ilgstošo cīņu attālināties no Krievijas un tuvināties Rietumiem, secina NYT, pieļaujot, ka savā ziņā naudas atmazgāšana palīdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam destabilizēt Eiropas Savienību un vienlaikus ļauj viņa draugiem iedzīvoties bagātībā.

NYT kā Latvijas tēlu iedragājošu min arī centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietu un bankas ABLV slēgšanu pēc ASV Finanšu ministrijas spiediena.

"Latvija bijusi apkaunojums arī Eiropas Savienībai, kas lielā mērā ir stāvējusi malā, kamēr ASV valdība vērsās" pret naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, norāda NYT.

Laikraksts atgādina, ka ASV Finanšu ministrijas ziņojumā secināts, ka ABLV palīdzēja Ukrainas uzņēmējam Serhijam Kurčenko atmazgāt miljardiem eiro vērtas summas, kas izkrāptas no Ukrainas valsts.

Tāpat ABLV klientu vidū bijusi arī Ziemeļkoreja, sacīts avīzē

2014.gadā Taivānas pilsonis Cajs Sjaņdajs jeb Alekss Cajs ASV atzina, ka izmantojis bankas Latvijā un Igaunijā kā kanālus naudas pārskaitījumiem, lai Ziemeļkorejas kodolprogrammai varētu piegādāt precīzijas metālu iekārtas.

Lai gan Latvijas varasiestādes ir pastiprinājušas cīņu pret nerezidentu apkalpošanu bankās un ieviesušas citus naudas atmazgāšanas risku mazināšanas pasākumus, Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb Moneyval ziņojumā secināts, ka normu īstenošana ir vāja, jo par naudas atmazgāšanu apsūdzētie gadiem ilgi var novilcināt tiesas procesu un pagaidām nevienam šādās apsūdzībās nav piespriests cietumsods, savukārt naudas sodi ir maigi un "tiek uzskatīti vienkārši par maksu, lai nodarbotos ar biznesu", raksta avīze.

NYT citē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu paužam pārliecību, ka Latvijai izdosies izvairīties no nonākšanas pelēkajā sarakstā, tomēr viņa uzsvērusi, ka ir viens faktors, ko Latvija nevar mainīt: "Ģeogrāfiski mēs esam tur, kur esam." "Mums ir riski saistībā ar atrašanās vietu," par Krievijas tuvumu sacījusi ierēdne.