LAMB par fotoradariem: Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Valsts sekretāra neveiklais paziņojums atkal aktualizēja jau it kā piemirsto jautājumu, kas valstij ir fotoradari - naudas pelnīšanas vai satiksmes drošības stiprināšanas instruments?

Taisnība, ka Valsts budžetā katru gadu tiek plānota sadaļa, kurā ir ieņēmumi no soda naudām par ceļu satiksmes pārkāpumiem, to vidū no fotoradariem. Tomēr valstisks mērķis ir nevis visiem spēkiem šo sadaļu piepildīt, bet panākt, ka šādu soda vairs nav, vismaz no fotoradariem. Tad programmas mērķis būs sasniegts, ja autovadītāji nebūs pārkāpuši ātruma ierobežojumus.

Pret naudas pelnīšanas sacensībām Latvijas Automoto biedrība (LAMB) skaļi iestājās jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad uz ceļiem saimniekoja odiozais uzņēmums Vitronic Baltija un slēpa aiz krūmiem un kokiem savus pārvietojamos ātruma mērītājus, lai tikai no autovadītājiem iekasētu pēc iespējas vairāk naudas. Tas nekas, ka vieta nebija satiksmei bīstama. Tie laiki jeb fotoradaru seriāla pirmā sezona ir jau sen beigusies, un tās dotās mācības, kā atklājas, gandrīz pilnībā aizmirstas.

Otrā sezona sākās lēni, stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādījās pakāpeniski, un šobrīd satiksmei bīstamās vietās visā Latvijā ir izvietotas 100 iekārtas. Vēl 50 radarus un 50 mulāžas plānots uzstādīt nākamajā gadā. Valsts policijas rīcībā ir arī 12 pārvietojamie fotoradari, video radari, kas uzstādīti policijas patruļmašīnās un portatīvie radari. Tātad kopumā visai solīds aprīkojums.

LAMB neuzskata, ka pie katra laternas staba ir jāpiestiprina kāds ātruma mērītājs. Mēs esam par drošu satiksmi, un ja līdzšinējā programma, vismaz fotoradaru tuvumā glābj dzīvības, tā ir jāturpina, savukārt, ja varas gaiteņos tā tiek vērtēta tikai kā labs naudas pelnīšanas veids, pazūd programmas jēga. Pazūd izpratne kas ir panākums, bet kas zaudējums šajā satiksmes drošības programmā, un ko galu galā vēlamies sasniegt.

Kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, 2014. gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvēki. Pērn, neskatoties uz diezgan nelabvēlīgajiem rādītājiem, dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tātad izglābtas 65 dzīvības. Fotoradaru tuvumā ātruma dēļ neiet bijā satiksmes dalībnieki, kas ir nozīmīgs ieguvums. Vēl tikai būtu jāpanāk bojāgājušo skaita samazinājums arī citur. Taisnības dēļ jāuzsver, ka ne jau fotoradari vien ir brīnumzāles satiksmes drošības uzlabošanai Latvijā. Īpaši svarīga ir arī droša infrastruktūra, kas mūsu zemē ir nepietiekami attīstīta salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tajā pat laikā nav pieņemams, ka šobrīd fororadaru programmai pietrūkst līdzekļi. Tie ir jāparedz neatkarīgi no tā, cik traki vai godīgi ir braukuši autovadītāji.

Bieži pieminam Zviedriju kā piemēru un paraugu ne tikai satiksmes drošībā, bet arī citos valsts un sabiedrības attīstības nosacījumos. Šajā attīstītajā Skandināvijas valstī ir vairāk nekā 1100 stacionāro radaru, bet vienlaikus strādā tikai 5 % no tiem, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina. Tātad nav svarīgi, lai noteikti iekasētu naudu, bet gan lai brīdinātu autovadītāju un atgādinātu par atbilstoša ātruma ievērošanas nozīmi. Šo pieredzi Latvijā varētu pārņemt, un tas liecinātu, ka tieši rūpes par satiksmes drošību, nevis budžeta pildīšana, ir prioritāte mūsu valstī.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.