Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Lasītprasme krītas, rīcībplāna nav

Līdzšinējie pasākumi lasītprasmes veicināšanai neuzlabo skolēnu rezultātus.

Lasītprasmes rezultāti krītas – to pierāda starptautiskie pētījumi. Daļa bērnu skolas gaitas sāk, neprotot lasīt, un ne tikai līdz 1. klases beigām, bet arī absolvējot pamatskolu nesasniedz vajadzīgo lasītprasmes līmeni. Lai gan situācija ir satraucoša, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiedāvā konkrētu rīcības plānu, kā to uzlabot, bet runā vispārīgās frāzēs par konferenču, semināru un kursu rīkošanu, pedagogu profesionālo pilnveidi un jautājuma aktualizēšanu sabiedrībā.

Sasniedzamie rezultāti pirmsskolas posmā paredz, ka, pirms sāk skolas gaitas, "bērns atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto". Savukārt 3. klases beigās "skolēns skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu". Diemžēl, kā rāda pieredze, daļa bērnu, atnākot uz 1. klasi, ne tikai skaidri nelasa un neizprot tekstu, bet tik tikko burto. To apliecina arī sākumskolas skolotājiem pieejamais diagnosticējošais darbs katra bērna rēķinpratības un tekstpratības līmeņa noteikšanai. Lai gan pirmās sešas nedēļas skolas gaitu sākumā tiek īstenots tā sauktais pirmsābeces periods, kurā stundās liels uzsvars tiek likts uz lasīšanas vingrinājumiem, ar to nepietiek, lai visus "uzliktu uz sliedēm". Lai panāktu labus rezultātus šajā jomā, svarīgs ir gan pašu bērnu, gan pedagogu un vecāku ieguldījums. Ja kāda no ķēdes posmiem trūkst, tad pat pamatskolas vecākajās klasēs tekstpratība var būt zema.

To pierāda arī šā gada 9. klases centralizētais eksāmens latviešu valodā, kurā lielākās grūtības skolēniem sagādāja uzdevumu nosacījumu izlasīšana un izpratne, atbilstošu lasīšanas stratēģiju izmantošana – pārbaudījumā neder caurskatīšanas pieeja, teksts jālasa dziļi, izzinoši. Virspusējas un neuzmanīgas lasīšanas dēļ uzdevumos zaudēti punkti, piemēram, tabulā norādīti numuri rindkopām, no kurām jāizraksta prasītā informācija, bet skolēns to meklē visā tekstā, patērējot daudz laika, un galu galā tas atsaucas uz rezultātu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura departamenta vadītāja Diāna Šavalgina.

Tas, ko VISC iesaka darīt, ir: turpināt pirmsskolas un sākumskolas pedagogu profesionālo pilnveidi, kā arī vecāku izglītošanu bērnu lasītprasmes attīstīšanā, ieviest pamatprasmju snieguma monitoringu. Situāciju plāno uzlabot ar virkni citu pasākumu, kas sadalīti trijos līmeņos – nacionālajā, pašvaldību un izglītības iestādes. Visu līmeņu uzdevumos gan dominē vienādas frāzes: organizēt mērķtiecīgu darbu, konferences, kursus, koordinēt nepieciešamo atbalstu, monitorēt procesu un rezultātus, aktualizēt utt.

Komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) norādīja, ka konference ir laba lieta, bet ko lai reāli dara, ja izrādās, ka skolēnam vēl vidusskolas posmā lasītprasme stipri klibo? Kādus rīkus un metodiskos paņēmienus lai lieto – lūk, tas ir svarīgi! Arī Česlavs Batņa (AS) uzdeva vairākus jautājumus: vai ir statistika, cik bērnu 1. klases beigās neprot lasīt? Vai teksta uzdevumu saturs mācību materiālos 1. klasei ir izanalizēts, jo nereti pat vecākiem nākas iedziļināties, lai aptvertu, kas tajos prasīts. Vai ir skaitļi, cik pedagogu līdz šim piedalījušies profesionālās pilnveides kursos? Kādā veidā ir plānots vecākus izglītot? Kad būs pamatsasniegumu monitoringa sistēma lasītprasmē? Tā kā ne IZM, ne VISC pārstāvji nespēja sniegt izsmeļošas atbildes ne uz vienu no šiem jautājumiem, Č. Batņa ieteica turpmāk prezentācijā nerakstīt to, kam trūkst jel kāda seguma.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka lielākais mīnuss ir metodiskā darba trūkums nacionālajā līmenī. Viss tiek balstīts uz projektiem, kas sākas un beidzas, arī Skola 2030. Tāpēc galvenais uzdevums – atjaunot IZM metodisko darbu jau no nākamā gada 1. janvāra. Kad to pirms sēdes ierosinājusi VISC, atbilde skanēja: centram tādas naudas nav. Arī deputāte Ilze Indriksone (NA) bija skarba: garajā prezentācijā viss salikts kopā, bet nav redzami mērķi un secīgi soļi, kā tos īstenot, nav arī konkrētu termiņu, atbildīgo, kas to visu darīs. Nav pat skaidrs, kad visos priekšmetos būs mācību grāmatas. Neredzot arī, kā var uzlabojumus sniegt tāds ierosinājums kā "aktualizēt jautājumu par izziņas par pirmsskolas izglītības satura apguvi kā obligātu prasību iesniegšanai 1. klasē". Tas tikai palielinās birokrātijas slogu.

Tika nolemts pie šā ļoti plašā jautājuma atgriezties pēc divām nedēļām, jo šobrīd paliek daudz neskaidrību. IZM tika uzdots sagatavot atbildes uz deputātu jautājumiem un konkretizēt mērķus un soļus, kā tos sasniegt.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šogad notiks pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu

Valdība šodien lēma atbalstīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu un citas izmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildes regulējumā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas