Turklāt, ja zemā dzimstība Latvijā ir vērojama jau kopš neatkarības atgūšanas laikiem un zinātnieki jau ir izveidojuši arī nākotnes prognozes, tad emigrācija, kas ar lielākiem vai mazākiem viļņiem Latviju ir pārņēmusi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), joprojām liek uzdot vairāk jautājumu, nekā kāds spēj sniegt atbildes.
"Cenu un algu elastība atvērta tirgus apstākļos nozīmē tikai to, ka cilvēki turpinās aizbraukt. Viņi atgriezīsies tad, kad Latvijas ekonomika tiks pacelta līdz tās valsts līmenim, kurā viņi dzīvo tagad," ES mājas rīkotajā diskusijā Kad beidzot izmirsim? prognozēja Ekonomikas prognozēšanas centra valdes locekle, akadēmiķe Raita Karnīte. Tam, kā ekonomiku pacelt, viņasprāt, ir divi varianti – vai nu izveidot ļoti produktīvu ekonomiku, kas maksimāli ražošanā izmantotu tehnoloģijas un tehniku, vai nu sākt imigrāciju.
Neskaidrie skaitļi
Ja Latvijā dzimušos un mirušos uzskaitīt nav problēma, tad aizbraukušo patiesais apmērs joprojām slēpjas zem noslēpuma plīvura. Un kā par visu, kas nav skaidri zināms, ir ļoti plašas iespējas izteikt visdažādāko veidu un apmēru spekulācijas.
Viens gan ir skaidrs. Oficiālajai statistikai šajā gadījumā uzticēties pagaidām nevar. Eiropas statistikas biroja Eurostat datos ir atrodams, ka 2009.gadā no Latvijas ir emigrējuši 7388 cilvēki, 2008.gadā – 6007 cilvēki. Pārsteidzoši nelielos skaitļus var skaidrot ar to, ka oficiālajos datos tiek uzskaitīti tikai tie aizbraukšanas gadījumi, ka cilvēki par pārcelšanos brīvprātīgi ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Faktiskā aina varētu būt daudz drūmāka, jo ne jau visi apgrūtina sevi ar paziņojumu sniegšanu valsts iestādēm.
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš laikam vienīgais pašlaik ir mēģinājis veikt zinātniskas aplēses par aizbraukušo skaitu, min, ka kopš 2000.gada no Latvijas varētu būt emigrējuši 200 tūkstoši cilvēku. Pašlaik no Latvijas aizbrauc aptuveni 40 tūkstoši cilvēku gadā, lēš Hazans un prognozē, ka šo procesu neizdosies apturēt vēl vairākus gadus.
Tikmēr kādu lielāku skaidrību varētu viest gada beigas, kad būs zināmi 2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti. Tostarp jau tagad ir zināms, ka tautas skaitīšanā kopumā izdevies apkopot informāciju par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Jāatgādina, ka iepriekš Latvijā iedzīvotāju skaits vienmēr tika lēsts 2,2 miljonu apmērā. Kur radusies 0,3 miljonu starpība, pašlaik domā statistiķi. Pašlaik vēl neviens atklāti negrib apstiprināt, ka tas varētu būt emigrējušo cilvēku skaits, tomēr negribas arī ticēt, ka tik daudz cilvēkiem nemanot ir izdevies izslīdēt no tautas skaitīšanas, tepat Latvijā esot.
Racionālie un emocionālie motīvi
Tāpat pētnieki min jaunu tendenci. Ja agrāk izbraukšanas iemesli pārsvarā bija saistīti ar darba neesamību Latvijā vai augstāku atalgojumu ārvalstīs, tad tagad bieži vien ekonomiski iemesli pat netiek minēti. Profesors Hazans norāda, ka pēdējās aptaujas iezīmē interesantu tendenci – cilvēki arvien biežāk runā par to, ka Latvijā neredz perspektīvas saviem bērniem, un min tamlīdzīgus iemeslus.
Arī Natālija teic, ka viņas aizbraukšanai ir gan racionāli, gan emocionāli iemesli. „No vienas puses, ar savu tagadējo algu nevaru paveikt to, ko esmu iecerējusi, piemēram, izremontēt dzīvokli. No otras puses, skatoties uz to, kas pašlaik notiek Latvijas politikā, es vienkārši neredzu Latvijas nākotni. Šajā mirklī gribas padoties un vienkārši aizcirst aiz sevis durvis,” saka Natālija, kas pirms krīzes jau dažus gadus ir strādājusi ārvalstīs, bet pēc tam atgriezusies Latvijā.
Tikmēr pavasarī veiktais DnB Nord Latvijas barometra pētījums liecina, ka peļņā uz ārzemēm domā doties 30–35% Latvijas iedzīvotāju. Tostarp aptaujas dalībnieki, kuriem ir pamata vai vidējā izglītība, min, ka galvenie iemesli, kādēļ viņi domā par aizbraukšanu, ir bezdarbs un nespēja nopelnīt, kā arī tas, ka viņi neredz savu nākotni Latvijā. Savukārt cilvēki ar augstāko izglītību lielāku uzmanību pievērš tādiem faktoriem kā vēlme dzīvot stabilā un sakārtotā valstī, kā arī akcentē nepatiku pret Latvijā valdošo politisko vidi.
"Aina, ko mēs tagad redzam, nav iemesls panikai, bet nav arī pamats laimei. Tas ir pamats, lai Latvija izstrādātu tālākās darbības stratēģiju un domātu, kā rīkoties," diskusijā Kad beidzot izmirsim? norādīja Raita Karnīte.
Eiropas kustības
Tikmēr tieši dienu pirms diskusijas ES mājā notika Latvijas Bankas konference, kas pulcēja dažādu valstu ekonomistus, lai pārrunātu Baltijas valstu ekonomisko situāciju un globālos izaicinājumus. Nevilšus arī šajās diskusijās parādījās emigrācijas tēma. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens tostarp uzsvēra, ka ES ir brīva darbaspēka kustība. Tādēļ, ja kustība ir brīva, tad valstīm arī ir jārēķinās, ka darbaspēks kustēsies. Līdz ar to jautājums galvenokārt ir par to, cik interesants ir katras valsts darba tirgus piedāvājums.
Turklāt, kaut arī savs krekls tuvāks, tā nebūt nav tikai Latvijas problēma. Kādreizējais Igaunijas Bankas valdes loceklis Mertens Ross atzina, ka arī viņš ir viens no tiem igauņiem, kas naudu pelna citur, jo tagad strādā Somijas Bankā. Mertens Ross konferencē pastāstīja, ka katru nedēļas nogali mēro ceļu starp Helsinkiem un Tallinu ar prāmi un tādu igauņu uz šā prāmja ir ļoti daudz. Uz jautājumu, kur ir izeja, cilvēks, kas ir stāvējis pie eiro šūpuļa Igaunijā, atbildēja, ka laikam nekādas emocijas un skanīgi saukļi nepalīdzēs – jautājums ir tikai par konkurētspējīgu piedāvājumu darba tirgū. Citiem vārdiem – kad Igaunija spēs piedāvāt tādas pašas algas un darba apstākļus kā Somija, ar prāmi starp Helsinkiem un Tallinu vizināsies tikai tūristi.
Tikmēr tās pašas aptaujas liecina, ka atgriezties Latvijā cieši nolēmuši vien aptuveni ceturtā daļa no aizbraukušajiem. Tiesa, aptuveni tikpat ir arī stingri pateikuši, ka Latvijā atgriezties nedomā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas tagad pelna maizi citur, par savu nākotni nekādu lēmumu vēl nav pieņēmuši un tas, vai viņi atgriezīsies, lielā mērā ir atkarīgs no nākotnes situācijas Latvijā – gan no valdības, gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem, jo ekonomiskās situācijas uzlabošana ir iespējama, tikai visiem strādājot kopā.