Attiecībā uz nepilsoņiem Latvija izvērtēs Krievijas ieteikumu atzīt un nodrošināt tiesību aktos nacionālo minoritāšu tiesības saņemt informāciju to dzimtajā/nacionālajā valodā valsts un pašvaldību iestādēs minoritāšu blīvi apdzīvotajās vietās. Tāpat tiks izvērtēts Krievijas priekšlikums bez kavēšanās piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, tostarp pašvaldību vēlēšanās.
Vēl tiks izvērtēts Kanādas ieteikums pārskatīt tiesību normas, lai automātiski piešķirtu pilsonību nepilsoņu bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, arī Norvēģija iesniegusi līdzīgu rekomendāciju.
Attiecībā uz seksuālajām minoritātēm Spānija un Lielbritānija ieteica Latvijai palielināt centienus apkarot diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālo orientāciju, Norvēģija – veikt izmaiņas skolu mācību programmās, regulāri informējot par dzimumu līdztiesību, lesbiešu, geju, biseksuālu personu un transpersonu (LGBT) minoritāti un etniskajām minoritātēm.
Vairākas valstis aicinājušas grozīt Krimināllikumu. Somija rekomendēja Krimināllikumā pieņemt normas, kas atzīst homofobisku un transfobisku motivāciju kā vainu pastiprinošu apstākli, Norvēģija – paredzēt atbildību par naida runu pret LGBT personām, ASV – apsvērt likumdošanas iniciatīvas, lai vardarbību, kas balstīta uz dzimumu identitāti vai seksuālo orientāciju, atzītu par naida noziegumu.
Tāpat valstis aicinājušas izslēgt no Latvijas likumiem nāvessodu, palielināt tiesībsarga lomu un pievērsties sieviešu diskriminācijas izskaušanai.
Šīs rekomendācijas Latvija apņēmusies izvērtēt.
Vienlaikus Latvija nav atbalstījusi vairākas rekomendācijas, piemēram, ratificēt starptautisko konvenciju par visu migrantu strādnieku un to ģimenes locekļu tiesību aizsardzība, iekļaut tiesību aktos normas, kas atzīst ģimenes formu daudzveidību un kas piešķir viendzimuma pāriem tādas pašas tiesības un sociālo drošību kā pretēja dzimuma pāriem. Tāpat Latvija nav paudusi atbalstu Krievijas rekomendācijai nekavējoties likvidēt "nepieņemamo nepilsoņa institūta sistēmu" un steidzami atvieglot naturalizācijas procesu tām personām, kas ir pensijas vecumā, kā arī piešķirt nepilsoņu bērniem tiesības saņemt automātisku pilsonību no dzimšanas brīža.
Kopumā Latvija saņēmusi 122 rekomendācijas no ANO valstīm, taču daudzas ir ļoti līdzīgas, tādēļ par vienu tēmu izteikto rekomendāciju skaits ir būtiski mazāks. Latvija atbalstījusi 54 ieteikumus, 17 rekomendācijas, kas jau ir ieviestas vai tiek ieviestas, savukārt 44 rekomendācijas tiks izvērtētas līdz 2011.gada septembrim, bet septiņas rekomendācijas nav pieņemamas vai atbilstošas Latvijas interesēm.
Ārlietu ministrija Latvijas rakstveida viedokli par saņemtajām rekomendācijām iesniegs ANO līdz 12.septembrim.
Latvijas pirmo nacionālo ziņojumu par vispārējo cilvēktiesību situāciju izskatīja ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijā šogad 5.maijā.
Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas diskusijā par Latvijas ziņojumu piedalījās 43 valstis. Lielākā daļa valstu, to vidū Alžīrija, ASV, Austrālija, Baltkrievija, Brazīlija, Bulgārija, Čīle, Igaunija, Itālija, Gruzija, Lietuva, Meksika, Vācija, paudušas atzinību par Latvijas paveikto kopš neatkarības atjaunošanas, tostarp veiksmīgo sabiedrības integrācijas, mazākumtautību tiesību nodrošināšanas un naturalizācijas politiku.
Ukraina īpaši pateikusies par Latvijas atbalstu Ukraiņu skolai Rīgā. Valstis augstu novērtējušas Latvijas darbu dzimumu līdztiesības veicināšanā un cilvēktirdzniecības apkarošanā un norādījušas, ka, neraugoties uz jau paveikto, daudzās jomās darbs jāturpina.
Savukārt Krievija atkārtoja jau agrāk izskanējušos pārmetumus pilsonības jautājumos, ignorējot Latvijas sasniegto. Krievija un Ekvadora bija vienīgās, kas uzrunās apgalvoja, ka Latvijā pastāvot masveida bezvalstniecība.
ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējais periodiskais pārskats tika sākts 2008.gadā, paredzot reizi četros gados visās ANO dalībvalstīs pēc vienādas metodoloģijas izvērtēt cilvēktiesību situāciju. Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijā tiek izskatīta cilvēktiesību situācija 16 valstīs ‒ Beļģijā, Dānijā, Palau, Somālijā, Seišelu salās, Zālamana salās, Latvijā, Sjerraleonē, Singapūrā, Surinamā, Grieķijā, Samoa, Sentvinsentā un Grenadīnās, Sudānā, Ungārijā, Papua-Jaungvinejā (valstis minētas izskatīšanas secībā).