Vienlaikus nozares eksperti kā būtisku negatīvu tendenci uzsver faktu, ka Latvijā liela daļa HIV gadījumu tiek konstatēti novēloti.
Pērn Latvijā reģistrēti 295, Igaunijā 178, bet Lietuvā - 151 jauns HIV gadījums. Rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, provizoriski starp trīs Baltijas valstīm joprojām esam līderi ar 15,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, Igaunijā - 13,4 gadījumi un Lietuvā - 5,4 gadījumi. Kopumā periodā no 1987.līdz 2019.gadam Latvijā ir reģistrēti 7964 HIV gadījumi.
Pārējo Baltijas valstu vidū Latvija izceļas ar neiepriecinošu statistiku par jaundzimušajiem, kuri infekciju ieguvuši, piedzimstot HIV inficētām mātēm. Lai gan ir visas iespējas pasargāt mazuļus no inficēšanās (mātei jālieto pretvīrusa zāles), pērn Latvijā šādi joprojām inficējušies divi jaundzimušie, savukārt, abās kaimiņvalstīs šādi gadījumi nav reģistrēti jau kopš 2018.gada.
2019.gadā Latvijā visbiežāk inficēšanās notikusi seksuālās attiecībās - 36% gadījumu heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālā ceļā vairāk inficējas sievietes. Tāpat joprojām daļa cilvēku inficējas, injicējot narkotikas - 15%, tie galvenokārt ir vīrieši. Diemžēl teju pusē gadījumu - 42% - nav zināms inficēšanās ceļš, kas apgrūtina mērķtiecīgu slimības profilaksi un infekcijas ierobežošanu.
Kopumā HIV joprojām ir izplatītāks starp vīriešiem - pērn 61% jauno HIV gadījumu konstatēts vīriešiem un 39% sievietēm. Trešdaļa gadījumu konstatēta 30 līdz 39 gadu vecuma grupā, bet straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, pretēji pārējām vecuma grupām, kur pēdējā gada laikā noticis HIV gadījumu samazinājums. Šajā vecuma grupā dominē infekcijas iegūšana heteroseksuālo attiecību veidā.
Kā skaidro Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace, HIV infekcijas ierobežošanā ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika, lai pacients saņemtu atbilstošu terapiju un neizplatītu infekciju citām personām. Cilvēkiem ar HIV tiek regulāri noteikts imūnšūnu skaits - jo zemāks tas ir, jo slimība vairāk progresējusi.
AIDS stadiju, kad pievienojas virkne saslimšanu dēļ novājinātas imūnās sistēmas, cilvēks ar HIV sasniedz, ja imūnšūnu skaits ir zem 200. Eiropas slimību un profilakses centra ziņojums liecina, ka Latvijā 2018.gadā 60% jauno gadījumu imūnšūnu skaits bijis mazāks par 350, turklāt 33% tas bijis mazāks par 200.
Tas liecinot par krietni vēlu diagnosticētu infekciju, kas nozīmē, ka šis cilvēks ir pakļāvis inficēšanās riskam citus līdzcilvēkus.
HIV infekcijas novēlotu atklāšanu ietekmē vairāki faktori. Sabiedrībā joprojām trūkst informācijas par HIV, valda nepareizi aizspriedumi un stereotipi, un cilvēki iedomājas, ka HIV uz viņiem neattiecas, atzīmē asociācijas priekšsēdētāja.
"Kā redzam no statistikas datiem - HIV var attiekties uz ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un seksuālās orientācijas. HIV jau sen vairs nav ierobežotu sabiedrības grupu slimība, tai ir ikdienišķa seja, tādēļ ir ļoti būtiski veikt testus un atklāt HIV infekciju sākotnējā stadijā," uzsver Upmace.
Tāpat dažkārt cilvēki baidās veikt testu un saņemt HIV pozitīvu rezultātu. Bet HIV jau sen vairs nav nāves spriedums, skaidro Upmace. Cilvēki ar HIV, lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, var nodzīvot ilgu un pilnvērtīgu dzīvi. HIV testu ikviens var veikt bez maksas jebkurā no HIV profilakses punktiem, arī testpunktos - Merķeļa ielā 11 vai Stabu ielā 19 k2, vizīti piesakot pa telefonu 28441324.
Biedrība "Baltijas HIV asociācija" ir dibināta 2010.gadā. Reizi gadā biedrība apkopo, analizē un salīdzina HIV izplatības epidemioloģisko situāciju Baltijas valstīs.
2014.gadā Rīgā, Stabu ielā 19k2 (tagadējās LGBT House Riga telpās) tika atvērts pirmais biedrības testpunkts, bet kopš 2019.gada testpunkts darbojas arī Merķeļa ielā 11, 212.telpā. Testpunktos pieejamas konsultācijas un bezmaksas HIV, hepatītu B, C un sifilisa eksprestesti. Biedrība piedalās kampaņās, veic izbraukuma testēšanu, lai veicinātu agrīnu HIV infekcijas atklāšanu un mazinātu tās izplatību Latvijā.