Saskaņā ar tiem astoņās bloka zemēs dabiskais pieaugums (starpība starp dzimstību un mirstību uz 1000 iedzīvotāju) bija negatīvs, un visaugstākais negatīvais rādītājs bija Latvijā (-4,8), seko Bulgārija (-4,6), Ungārija (-4), Vācija un Rumānija (-2,2 katrā no abām valstīm). Arī Lietuvā šis rādītājs bija negatīvs (-2), bet Igaunijā šajā ziņā bija labākā situācija Baltijā, jo, dzimstībai samērojoties ar mirstību, dabiskais pieaugums Igaunijā bija nulles līmenī.
Savukārt augstākais dabiskais pieaugums fiksēts Īrijā (10,3), seko Kipra (5,7), Francija (4,4), Luksemburga (4,2) un Lielbritānija (3,9).
Saskaņā ar eirostatistiķu sniegto informāciju Latvijā pērn mirstības līmenis bija otrs augstākais ES, bet dzimstības līmenis mūsu valstī bija otrs zemākais blokā.
Visā blokā pagājušajā gadā reģistrēja 4,8 miljonus nāves gadījumu un vidējais mirstības koeficients bija 9,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju.
No ES valstīm augstākā mirstība bija Bulgārijā, kur reģistrēja 14,6 mirušos uz 1000 iedzīvotāju. Otra augstākā mirstība bija Latvijā ‒ 13,4 mirušie uz 1000 iedzīvotāju; seko Ungārija (13), Lietuva (12,8) un Rumānija (12,1). Igaunijā mirstības koeficients pagājušajā gadā bija zemākais Baltijas valstīs ‒ 11,8 uz 1000 iedzīvotāju.
No bloka valstīm zemākie mirstības koeficienti pērn bija Īrijā (6,2), Kiprā (6,7), Maltā (7,2) un Luksemburgā (7,4).
"Eurostat" dati arī atklāj, ka pagājušajā gadā ES piedzima 5,4 miljoni bērnu un vidējais dzimstības līmenis bija 10,7 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotāju.
Zemākie dzimstības koeficienti reģistrēti Vācijā un Latvijā ‒ šajās valstīs pērn reģistrēja attiecīgi 8,3 un 8,6 jaundzimušos uz 1000 iedzīvotāju. Abās pārējās Baltijas valstīs šis rādītājs bija krietni augstāks ‒ Lietuvā dzimstības koeficients sasniedza 10,8 un Igaunijā 11,8 uz 1000 iedzīvotāju.
No bloka valstīm visaugstākā dzimstība 2010.gadā bija Īrijā (16,5), Lielbritānijā (13), Francijā (12,8), Kiprā (12,4) un Zviedrijā (12,3).