ZM eksperti secinājuši, ka 2016.gadā pasaules tirgū joprojām nebūs atgūts pērn zaudētais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, līdz ar to nestabilitāte turpināsies. Būtiska nozīme joprojām būšot tendencēm Ķīnas importā.
Eiropas Savienības (ES) provizoriskie aprēķini par 2015.gadu nozarē liecina, ka piena iepirkuma apjoms salīdzinājumā ar 2014.gadu pieaudzis par 1%, tādējādi arī piena iepirkuma cenai nebūs pamata būtiski pakāpties arī 2016.gadā.
Saskaņā ar ZM aplēsēm kopš Krievijas embargo noteikšanas piena produkcijas importam 2014.gada augustā līdz 2015.gada septembrim piena iepirkuma cena Latvijā bija pazeminājusies par 31%. Lai gan no 2015.gada oktobra līdz 2016.janvārim cena bija kāpusi par 8%, tomēr, analizējot tendences ES un pasaulē, arī Latvijā piena iepirkuma cenas būtisks uzlabojums 2016.gadā nav sagaidāms.
Tāpat joprojām ir ievērojama liela atšķirība starp vidējo piena iepirkuma cenu ES un Latvijā. 2015.gada decembrī ES tā bijusi 0,306 eiro par vienu kilogramu piena, kamēr Latvijā šis rādītājs bija vien 0,2196 eiro.
Līdz ar to Latvijā pērn decembrī bijusi zemākā piena vidējā iepirkuma cena visā ES. Nedaudz lielāks rādītājs ir Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 0,2214 un 0,2344 eiro. Savukārt ES valstu līdere ir Kipra, kur vidējā piena iepirkuma cena bijusi 0,5813 eiro par kilogramu piena.
Tikmēr gan ES, gan arī Latvijā samazinās arī saražoto piena produktu cenas. Šā gada janvārī ES cena par vienu tonnu sviesta bija vidēji 2853 eiro, Latvijā - 2638 eiro. Savukārt februāra sākumā ES šis rādītājs samazinājās par 0,2% un bija 2760 eiro, bet Latvijā samazinājums bija par 3%, un attiecīgi cena bija 2610 eiro par tonnu.
Tikmēr Latvijā atšķirībā no ES pieaugusi vājpiena pulvera cena. Ja ES janvārī tā bija 1676 eiro un Latvijā - 1750 eiro par vienu tonnu, tad februārī cena ES tirgos bija 1653 eiro, bet Latvijā - 1980 eiro par vienu tonnu.
Saskaņā ar ZM aplēsēm pērn decembrī no Latvijas eksportētas 128 300 tonnas sviesta un 385 600 tonnas vājpiena pulvera.
Nozīmīgākās eksporta valstis piena produktiem pērn bija Lietuva, kur eksportēta produkcija 49,98 miljonu eiro vērtībā, Vācija (16,79 miljoni), Nīderlande (12,37 miljoni), Polija (10,88 miljoni), Igaunija (9,43 miljoni), Kazahstāna (7,92 miljoni), Azerbaidžāna (5,32 miljoni), kā arī Taizeme (2,67 miljoni), Libāna (2,53 miljoni) un Maroka (2,15 miljoni).
Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās 2014.gada rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo, piena pārprodukciju, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Saglabājoties zemai iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur pērn gada nogalē, kā arī šā gada sākumā vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, 12,38 miljoni - atbalsts par slaucamajām govīm, 7,6 miljoni - ES atbalsts, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.