Viņš aicināja atbalstīt pakāpenisku finansējuma palielināšanu aizsardzībai, lai tas 2020. gadā sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas nacionālajai drošībai bija veltīts arī valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) ziņojums Saeimā.
Atbildot Andrejam Elksniņam (SC), kurš ironizēja par 80. gadu bruņutehniku, kuru iepērk Latvijas bruņotie spēki, Panteļējevs norādīja, ka modernas tehnikas iegādei būtu nepieciešams jau šogad nodrošināt 2% no IKP aizsardzībai. Savukārt reaģējot uz pārmetumiem par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva neveic kopīgus iepirkumus, ministrijas pārstāvis atgādināja uz atšķirībām šo valstu finansiālajās iespējās, kas kaimiņvalstīm ir lielākas.
Tas, ka notikumi pasaulē strauji mainās, pēc vairāku deputātu domām, ir atstājis iespaidu uz valdības vadītājas ziņojumu par nacionālo drošību. Kārlis Seržants (ZZS) debatēs šo dokumentu raksturoja ar vārdiem, ka tas ir "apaudzis ar pēlējumu". Runājot par drošības riskiem, Seržants vērsa uzmanību uz Krievijas iespējamo investoru reputāciju, mudinot to rūpīgi izvērtēt. Viņš arī aicināja valdības vadītāju nepieņemt ielūgumu apmeklēt Jauno vilni.
Plašāk lasiet Ināras Egles raksta Latvija pildīs saistības piektdienas, 4.jūlija, laikraksta Diena 3.lpp!