Latvija augstu novērtē ASV valsts sekretāra Marko Rubio lēmumu turpināt militārās palīdzības finansējumu Baltijas valstīm, uzsver ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Šogad, lai rastu papildu finansējumu aizsardzībai, nodokļus celt nav paredzēts, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Eiropas Savienība (ES) apsver liela mēroga plānu aizsardzības izdevumu palielināšanai un militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, kura finansējums sasniegtu aptuveni 700 miljardus eiro, ziņoja Vācijas laikraksts Berliner Zeitung.
Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Latvijas atrašanās NATO austrumu flangā uzliek īpašu atbildību par reģionālo drošību, un aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir stratēģiski nozīmīgs solis, lai stiprinātu aizsardzības spējas, veicinātu sabiedroto uzticību un pildītu starptautiskās saistības, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu vienoties par kopīgiem aizņemšanās un taupības instrumentiem nolūkā galvenokārt stiprināt bloka aizsardzību, pirmdien aicināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Plaši apspriestais gadījums ar "militarizētās tēlniecības kompozīciju" pie Ādažu bāzes Kadagā rada bažas par to, kā tiek tērēts grūti savāktais finansējums aizsardzības nozarei, sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
NATO dalībvalstu pašreizējās saistības aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vairs neatbilst drošības situācijas realitātei, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals paziņoja kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti Tallinā.
Ņemot vērā pēdējo gadu aizvien saspringtāko ģeopolitisko situāciju, rietumvalstīm nākas palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. Tie nešaubīgi būs prioritāte arī nākamā gada Latvijas valsts budžetā (kura izstrāde šobrīd gan atpaliek no iepriekš plānotā grafika), tādēļ likumsakarīgs ir jautājums, kā mūsu tēriņi valsts aizsardzībai un ar tiem saistītie plāni izskatās uz Baltijas valstu un arī pārējo Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu fona.