Par Umja ezera tīrību liecināja šovasar uzziedējušās Dormaņu lobēlijas, kuras sastopamas aptuveni 1% jeb 25 Latvijas ezeros. Reinika norādīja, ka pēdējo 100 gadu laikā Dormaņu lobēlijas piesārņojuma dēļ izzudušas no vairāk nekā 20 ezeriem.
Viņa atklāja, ka pēc dabas skaitīšanas rezultātiem no līdz šim apsekotajām teritorijām ūdens kvalitāte bijusi laba vai izcila 52% ezeru un 38% upju.
Reinika minēja, ka piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no zemes lietojuma veida un saimnieciskās darbības intensitātes. Viņa pauda, ka vislielāko ietekmi uz saldūdeņu kvalitāti atstāj lielais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrītie notekūdeņi un notece no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm.
Vienlaikus Reinika uzsvēra, ka ūdenstilpnēm mēdz būt dažāda jutības pakāpe pret piesārņojumu. Tādējādi ūdenstilpnes var ietekmēt arī līdzās esoša intensīva aramzeme, ganības un mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes un komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, paskaidroja Reinika.
Viņa arī atzīmēja, ka visi ezeri savā attīstības sākumā ir barības vielām nabadzīgi, bet noslēgumā - aizaug un kļūst par purvu. Reinika gan uzsvēra, ka cilvēku darbību rezultātā šie procesi paātrinās.
"Ikvienam ir jāapzinās, ka esam dabas ķēdes posms, un mūsu darbības maina dabas vērtību sastopamību ap sevi, jo dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama," atgādināja dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.
Trīs sezonu laikā Dabas aizsardzības pārvalde apsekoja upes, kuru kopgarums sasniedza 40 000 kilometrus. Tāpat pārvalde dabas skaitīšanas laikā apsekoja 2000 ezerus, kuru platība pārsniedza vienu hektāru.
Imčiks