Tiesa piešķīra iesniedzējam atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu 4300 eiro apmērā un atlīdzību par tiesvedības izmaksām 10 eiro apmērā.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību, ECT visupirms atgādināja, ka personas ievietošana psihiatriskajā slimnīcā pretēji personas gribai ir uzskatāma par brīvības atņemšanu Konvencijas 5.panta izpratnē.
Tāpat ECT atgādināja, ka jebkurai brīvības atņemšanai ir jābūt tiesiskai un jānotiek likumā noteiktā kārtībā, turklāt šim likumam jābūt kvalitatīvam, proti, tam ir jābūt pieejamam, pietiekami precīzam un paredzamam, lai nepieļautu patvaļu.
ECT atzina, ka iesniedzēja brīvības atņemšana šajā gadījumā nebija uzskatāma par notikušu "saskaņā ar likumā noteiktu kārtību" Konvencijas 5.panta 1.punkta izpratnē.
Kā norādījusi Ārlietu ministrija, 2012.gada 18.maijā Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu turpināt iesniedzējam piemērot 2010.gada 27.maijā piemēroto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli - ambulatoru ārstēšanu.
Tā kā iesniedzējs kopš 2013.gada 15.aprīļa ārstu neapmeklēja, Valsts policija 2013.gada 11.jūnijā saņēma iesniegumu no Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ar lūgumu palīdzēt izpildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzējam.
2013.gada 17.jūnijā Valsts policijas amatpersonas nogādāja iesniedzēju centra Ambulatorās aprūpes centrā. Valsts policijas amatpersonas arī pavadīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus, kuri nogādāja iesniedzēju centrā, Tvaika ielā 2.
Iesniedzējs apgalvo, ka viņš netika informēts par iemesliem, kādēļ Valsts policijas amatpersonas nogādāja iesniedzēju centrā pret viņa gribu. 2013.gada 19.jūnijā iesniedzējs tika atbrīvots no centra.
Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā.