Informatīvajā ziņojumā ministrija paskaidro, ka, nesaņemot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, ir samazināts monitoringa staciju skaits un nosakāmo parametru skaits, netiek analizēti iegūtie dati, lai veiktu prognozes. Savukārt atsevišķas monitoringa programmas neīsteno vispār, vai arī īsteno tikai saistībā ar dažādiem īstermiņa projektiem.
Līdz ar to netiek nodrošinātas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos un starptautiskos dokumentos noteiktās minimālās prasības vides monitoringa veikšanai, kuras Latvija ir uzņēmusies pildīt un veikt iestājoties ES.
VARAM norāda, ka nepietiekama informācija neļauj nodrošināt minimālās prasības vides stāvokļa novērtējumam, tāpēc arī nav iespējams izvērtēt pasākumus, kas nepieciešami vides stāvokļa uzlabošanai un novērtēt iespējamās izmaksas. Tāpat arī, ja nebūs atbilstošu vides monitoringa datu, nebūs iespējams pamatot ES finanšu piesaisti un pierādīt dažādu projektu nepieciešamību.
Ņemot vērā, ka nav iespējams izpildīt visas ES prasības saistībā ar vides kvalitātes monitoringu, pastāv risks, ka pret Latviju var sākt tiesvedību, kurā Latvija nevar cerēt uz pozitīvu iznākumu. Kā piemērus ministrija min Eiropas Komisijas sākto tiesvedību pret vairākām dalībvalstīm. Ja tiek pieņemts pirmais, konstatējošais spriedums, dalībvalstij ir jārīkojas pietiekami ātri, lai novērstu konstatēto pārkāpumu, mūsu gadījumā tas būtu - nekavējoši uzsākt monitoringa veikšanu pilnā apmērā, lai nenonāktu līdz otrajam tiesas spriedumam, kur valstij var piemērot soda naudu un kavējuma naudu. Pašlaik Latvijai noteiktā minimālā soda nauda ir 405 000 eiro (315 000 latu), savukārt kavējuma nauda ir noteikta no 493 eiro līdz 29 568 eiro (345 līdz 20 637 latu) apmērā par katru kavējuma dienu pēc otrā sprieduma pasludināšanas līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts.
VARAM informatīvajā ziņojumā atskaitās par citām monitoringa programmām, piemēram, pēdējās gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes ir veiktas tikai 2009.gadā, lai arī būtu jāveic katru gadu. Bet no 2010.gada nenotiek nokrišņu kvalitātes monitorings un gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings. Lai gan Latvijā dzeramā ūdens monitorings ir jāveic regulāri, tas notiek tikai lielajās ūdens apgādes sistēmās, kas nepārsniedz 15% no visu ūdens apgādes sistēmu skaita, turklāt kopš 2009.gada netiek veikts monitorings mazajās ūdens apgādes sistēmās.
Īstenojot zemes monitoringa programmu, ierobežotā finansējuma dēļ kopš 2010.gada nenodrošina mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu, līdz ar to netiek veikti jūras un upju krasta riska zonu ģeoloģisko procesu (erozija, abrāzija) novērojumi. Pieminot bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu, VARAM norāda, ka būtu nepieciešama vienota invazīvo sugu riska izvērtēšanas, agrās brīdināšanas un monitoringa sistēmas izveide. Šīs sistēmas mērķis būtu noskaidrot invazīvās sugas, kas rada būtisku negatīvu ietekmi, reaģēt uz jaunu sugu ienākšanu un nekavējoties uzsākt to potenciālās ietekmes riska izvērtējumu.
VARAM norāda, ka arī šim gadam piešķirtais finansējums nav pietiekams, un papildus nepieciešamais finansējums gaisa monitoringa programmai ir 235 570 latu, ūdens monitoringam - 663 341 lats, zemes monitoringam - 100 000 latu, bet bioloģiskās daudzveidības monitoringam - 112 150 latu. Lai pilnībā nodrošinātu vides monitoringu un jūras zvejas kontroli , kopējais papildus nepieciešamais valsts finansējums jau piešķirtajiem līdzekļiem šogad ir 1,81 miljons latu.
Ministrija valdībai piedāvā- vai nu pieņemt lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu turpmākajiem gadiem, vai arī pieņemt risku par soda sankcijām Latvijai. Vienlaicīgi gan valdību aicina aizdomāties, ka sodas sankcijas var apdraudēt arī Latvijas ekonomiskās intereses, īpaši zivsaimniecībā un lauksaimniecībā. Neievērojot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, no Eiropas Komisijas puses varētu sekot sankcijas jūras zvejas ierobežošanai.
Pēc ministrijas speciālistu domām, ir nepieciešams nodrošināt vides monitoringa finansēšanas atjaunošanu pilnā apmērā.